Nesen medijos parādījās ziņa, ka Salvadora kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā kriptovalūta bitcoin atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli. Pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kad arī Latvija varētu sekot šim piemēram, taču ir īstais brīdis aplūkot, ar kādiem likumiem šobrīd regulēta kriptovalūtu izmantošana mūsu valstī.

Šobrīd konstatējamas vairākas ar kriptovalūtām saistītas problēmas, piemēram, daudzās valstīs nav kriptovalūtu regulējuma, nav vienotas izpratnes par kriptovalūtām un to statusu, nav skaidrības, vai virtuālās valūtas uzskatāmas par maksāšanas līdzekļiem, utt.

Vairākās valstīs, tostarp Vācijā, Šveicē, Nīderlandē, Taizemē, Diendvidkorejā, Japānā u.c., kriptovalūtas regulētas likumdošanā. Francijā u.c. valstīs kriptovalūtu regulējums ir izstrādes procesā. Savukārt Eiropas Savienībā sagatavots priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem.

Kriptoaktīvu regulējuma jomā nepieciešams ne tikai vienots globāls, bet arī visu ar kriptovalūtām saistīto jomu saskaņots un pilnvērtīgs regulējums, kas aptvertu gan kriptovalūtu tehniskā regulējuma prasības, to juridiskā statusa definīciju un īpašumtiesību pāreju, ja tās uztver kā maksāšanas līdzekļus, gan prasības šādu līdzekļu apritei, tirdzniecībai, licencēšanas regulējumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas prasības, kā arī nodokļu piemērošanu kriptovalūtām un iespējamos nodokļu atbrīvojumus.

Kopumā kriptovalūtām Latvijā nav paredzēts speciāls regulējums, taču piemērojami nosacījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas pasākumiem, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (Likums), kurā ieviestas direktīvas 2018/843 ar ko groza Direktīvu 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai prasības, kā arī vispārīgais nodokļu regulējums.