Kolektīvās finansēšanas jaunā ēra
2022-03-16
Ilga Vaļko, SIA "TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs", juriste, personas datu aizsardzības speciāliste
Klausies
Kolektīvā finansēšana ir samērā jauns finanšu instruments, kas beidzamajos gados piedzīvojis attīstību, taču vienlaikus izgaismojušās arī dažādas juridiskās nianses un neskaidrības vienota normatīvā regulējuma trūkuma dēļ. Lai situāciju mainītu un sakārtotu šo nozari, pagājušā gada nogalē pieņemta jauna regula, ar ko ieviestas vienotas prasības pūļa finansējuma pakalpojumu sniedzējiem visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.
No 2021. gada 10. novembra ir piemērojama regula 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula), vienkāršoti dēvēta arī par Crowdfunding regulu. Tā turpmāk kalpos kā vienots juridiskais ietvars kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un, kā jau regula, būs tieši piemērojama dalībvalstu nacionālajās tiesību sistēmās.
Līdz šim ES pastāvēja samērā sadrumstalots un katrā valstī atšķirīgs redzējums un regulējums kolektīvās finansēšanas jomā. Šāda situācija neveicināja inovāciju attīstību un nebija draudzīga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam katrā valstī bija jāveic padziļināta juridiskā izpēte, lai varētu sniegt pakalpojumus atbilstoši vietējā likuma prasībām, kā arī tas kavēja pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt Latvijā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana līdz šim tiešā veidā nav regulēta – lai gan 2017. gadā sākotnēji izveidoja Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projektu, tomēr asu diskusiju dēļ to tā arī nepieņēma vairāku gadu garumā, bet vēlāk, parādoties Regulai, izstrādāt no tās prasībām atšķirīgu nacionālo likumu vairs nebija uzskatāms par racionālu lēmumu.
Tādi uzņēmumi kā tūroperatori, autostāvvietu nomas pakalpojumu sniedzēji un e-komercijas uzņēmumi savā biznesā darbojas arī kā starpnieks starp līgumslēdzējiem un šajā statusā kaut neilgu brīdi tur pie sevis naudas līdzekļus, kas pienākas vienam no līgumslēdzējiem. Kādos gadījumos jākļūst par licencētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un vai to var nedarīt?
Komerctiesības
06:00, 4. Apr. 2025
2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā grozījumi tiesas izdevumos un valsts nodevas apmēros. Izmaiņas ir būtiskas, un tās ietekmēs ikvienu personu, kas vēlas vērsties tiesā ar prasību. Valsts nodevu reforma civillietās ir vērsta uz tiesas pieejamības veicināšanu un ar šiem grozījumiem tiek cerēts, ka tiesu sistēma kļūs pieejamāka.
Komerctiesības
06:00, 26. Mar. 2025
Lai gan apzīmējums “radošo darbu iepirkums” piepildāms ar saturu katrā konkrētā gadījumā, tomēr no Senāta sprieduma lietā SKA-314/2024 atvasināmie kritēriji var palīdzēt secināt, vai iepirkums uzskatāms par radošo darbu iepirkumu. Secinājums skaidri signalizēs, ka tirgus izpētē, iepirkuma dokumentācijas izstrādē un piedāvājumu vērtēšanā jāņem vērā radošo darbu iepirkumu īpatnības. Tās apskatītas un analizētas turpmāk rakstā.
Komerctiesības
09:00, 11. Mar. 2025
2024.gada otrajā pusē publiskajā telpā izskanēja grupas “Līvi” dibinātāja un bijušā dalībnieka centieni aizliegt pārējiem grupas biedriem izmantot nosaukumu “Līvi” koncertos, izdodot jaunu mūziku un citur. Tas kalpoja par vēl vienu atgādinājumu tam, cik svarīgi preču zīmi reģistrēt savlaicīgi, bet, vai bijušais grupas dalībnieks drīkst iesniegt prasību reģistrēt grupas nosaukumu kā preču zīmi un kas notiks tālāk? Skaidrojam!
Klausies
Komerctiesības
06:00, 7. Mar. 2025
2019.gada 17.aprīlī pieņemta Eiropas direktīva 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Direktīva iezīmē nozīmīgas pārmaiņas Eiropas Savienības pieejā produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, taču nesniedz konkrētas norādes vai risinājumus, tā vietā ļaujot uzņēmumiem pielāgoties, izstrādājot savus risinājumus, kas atbilst gan to darbības specifikai, gan direktīvas mērķim.
Komerctiesības
06:00, 5. Mar. 2025
Pārbaudīt ārvalstu investora juridisko statusu un pārstāvības tiesības sākotnēji var šķist lieki, tomēr šī pārbaude ir ļoti būtiska. Darījumu noslēgšana ar neeksistējošu komersantu vai personu, kas nav tiesīga pārstāvēt komersantu, var radīt smagas sekas – no darījuma spēkā neesības līdz finansiāliem zaudējumiem un tiesvedībām. Tāpēc pirms jebkādas sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu partneri nepieciešams pārliecināties par otras puses tiesībām slēgt attiecīgo darījumu.
Komerctiesības
06:00, 26. Feb. 2025
2025.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, ieviešot jaunu prasību nekustamā īpašuma darījumos, kuros iesaistīta juridiskā persona – patieso labuma guvēju atklāšana. Šīs izmaiņas ir daļa no valsts centieniem stiprināt caurskatāmību un novērst finanšu noziegumus. Vai tas neveicinās jaunas birokrātiskus sarežģījumus?
Komerctiesības
06:00, 21. Feb. 2025
Eiropas direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem paredz paplašināt kreditētāju pienākumu ievērot godīgu un caurskatāmu pieeju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā, vairs neļaujot tik viegli iekrist uz reklāmām, kurās naudas iegūšana ir “tikai vienas īsziņas attālumā”. Direktīvas prasības būs jāievieš arī Latvijā.
Komerctiesības
06:00, 14. Feb. 2025
Eiropas Centrālās bankas 2022.gadā paaugstināto galveno procentu likmju dēļ nekustamo īpašumu sektorā izaugsme bija vāja. Likmju pazemināšana pērn ļauj cerēt, ka Eiropas nekustamo īpašumu sektorā šogad varētu palielināties investīciju izaugsme. Tādēļ aktuāli kļūs jautājumi par būvniecības procesa sekmīgu norisi, tostarp par banku pirmā pieprasījuma garantijām, kas var pasargāt no dažādiem riskiem.
Klausies
Komerctiesības
06:00, 12. Feb. 2025
Lai samazinātu juridiskos riskus un izmaksas kreditoriem un ieguldītājiem un Latvijas uzņēmējiem kļūtu pieejamāks banku (arī ārvalstu banku) un kapitāla tirgu finansējums, Latvijā ieviests nodrošinājuma aģenta institūts. Kā tā ieviešana maina esošo kārtību?
Komerctiesības
06:00, 17. Jan. 2025
Trauksmes celšana ir būtisks demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības nodrošināšanas mehānisms, kas veicina sabiedrības interešu aizsardzību, caurspīdīgu pārvaldību un tiesiskuma stiprināšanu, ļaujot atklāt būtiskus pārkāpumus. Tā ne tikai stiprina sabiedrības uzticību valsts un privātā sektora darbībai, bet arī veicina atbildīgas rīcības kultūru un palīdz novērst iespējamas neatbilstības. Tomēr trauksmes celšana var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta pienācīga trauksmes cēlēju aizsardzība, lai mudinātu tos neklusēt.
Komerctiesības
06:00, 15. Jan. 2025
Ilgu laiku transportlīdzekļiem tika noteikts pienākums ik pēc astoņām nedēļām atgriezties transportlīdzekļu reģistrācijas valstī. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, šī prasība tika atcelta. Latvija pieņemto spriedumu vērtē pozitīvi, jo jau iepriekš bija norādījusi, ka prasība bija pretrunā ar samērīguma principu, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem.
Komerctiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 6. Dec. 2024
Praksē bieži ir sastopami gadījumi, kad apdrošinātājs savā prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu atsaucas uz subrogācijas tiesībām. Tomēr apdrošināšanas līgumu tiesisko attiecību kontekstā subrogācijas jēdziens joprojām nav plaši saprotams. Skaidrojam!
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2024
Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem, un kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 21. Okt. 2024
