Kā valsts atbalstīs uzņēmējus krīzes situācijā?

Visas pasaules karstākā aktualitāte šobrīd ir Covid-19 vīrusa globālā epidēmija. Slēgtas valstu robežas, slēgta aviosatiksme un pasažieru pārvadājumi, noteikti iekšēji pārvietošanās aizliegumi – šādus globāla rakstura piesardzības mērus pasaule mūsdienās nav pieredzējusi. Kā tie visi ietekmēs uzņēmējdarbību, un ko valsts darīs, lai palīdzētu šai jomai?

Globālu paniku rada vīrusa izplatība skaitļos – ja vēl 12. martā pasaulē bija fiksēti 129 tūkst. ar vīrusu inficēto cilvēku un 4751 mirušais, tad jau pēc četrām dienām, t.i., 16. martā, šie skaitļi bija sasnieguši 174 tūkst. inficēto un 6694 mirušos. Eiropas valstis kļuvušas par epicentru nekontrolētai vīrusa izplatībai, Itālijā pārsniedzot 24 tūkst. reģistrēto inficēto skaitu un Spānijā pārsniedzot 9000. Nekontrolējamā vīrusa izplatība pasaules valstīm likusi pieņemt drastiskus mērus, kam līdzīgus pasaules vēsturē nav iespējams atrast. Slēgtas valstu robežas, slēgta aviosatiksme un pasažieru pārvadājumi, noteikti iekšēji pārvietošanās aizliegumi – šādus globāla rakstura piesardzības mērus pasaule mūsdienās nav pieredzējusi.

Kuras nozares cieš visvairāk?

Saprotams, ka šādi nepieredzēti piesardzības mēri radīs ievērojamas sekas tautsaimniecībā un ekonomikā. Latvijas līmenī sekas redzamas jau šobrīd – dažādu nozaru arodbiedrības aicina valdību pieņemt plānu seku mazināšanai, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" paziņojusi par milzīgu skaitu darbinieku atlaišanu, tāpat ziņots, ka kolektīvās atlaišanas procesu jau tagad sākuši arī nodarbināšanas un darba spēka meklēšanas un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, virkne uzņēmumu un lielu viesnīcu paziņo par slēgšanu uz laiku, līdz situācija stabilizēsies. Kā pirmās industrijas, kas ceļ trauksmi un kuru saimnieciskā darbība vistiešākā mērā atkarīga no cilvēku starptautiskas pārvietošanās, kura šobrīd ārkārtas apstākļos ir ierobežota, ir tūrisma, pasažieru pārvadājumu, restorānu, kultūras un izklaides pasākumu industrija.

Saprotams, ka bez piespiedu līdzekļiem sekmīgi Covid-19 vīrusa globālo epidēmiju ierobežot un pārvarēt nav iespējams, taču vienlaikus jāsaprot, ka piemērotie līdzekļi bez valsts atbalsta uzņēmējiem lielāko daļu ietekmēto nozaru novedīs līdz bankrotam. Pakļaujot virkni Latvijai būtisku tautsaimniecības nozaru nekontrolētai iznīcībai un novirzot visu finansiālo atbildību par vīrusa ierobežojošo pasākumu ekonomiskajām sekām uz uzņēmēju pleciem, kopējās valsts ekonomiskās sekas būs īpaši smagas, jo tām tiks pakļauts ne tikai privātā sektora budžets, bet arī publiskais sektors ar papildu slogu sociālajam budžetam. Jāņem vērā, ka minētas nozares, visticamāk, bez atbalsta nevarēs pārdzīvot viena mēneša pilnīgu dīkstāvi, kas šobrīd ir optimistiskākais scenārijs.

Saprotams, ka teju jebkurš valsts atbalsta pasākums prasīs zināmus līdzekļus no valsts budžeta, bet jāņem vērā, ka ierobežojošie pasākumi tāpat rada milzīgas izmaksas arī privātajam sektoram. Ja valsts ignorēs privātā sektora negatīvās finanšu sekas un distancēsies no tām, sagaidāms, ka virkne uzņēmēju var tikpat vienkārši arī ignorēt rekomendācijas par preventīvo pasākumu ievērošanu. Valstij un privātajam sektoram solidarizējoties, meklējot kopīgus risinājumus un diferencējot negatīvās finansiālās sekas, būtu iespējams kopīgiem spēkiem sasniegt galvenos ārkārtas pasākumu mērķus – ierobežot šobrīd nekontrolēto Covid-19 izplatību pasaulē, uz laiku apturēt ierasto uzņēmējdarbību un, krīzei beidzoties, pārvarēt šo situāciju ar iespējami mazākām negatīvajām sekām.

Ko ekonomisko seku mazināšanai dara Eiropas valstis?

Latvijas valdība šobrīd vēl tikai vērtē iespējamos atbalsta pasākumus uzņēmējiem krīzes pārvarēšanai. Tāpat kā Latvija vērtē ieviešamos ārkārtas pasākumus, ņemot piemēru no citām Eiropas valstīm, šobrīd ir arī piemērots brīdis, lai aplūkotu, kādus atbalsta pasākumus Eiropas valstis ievieš, lai ne tikai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību, bet arī uz ārkārtas laiku palīdzētu uzņēmējiem apturēt savu biznesu, nepakļaujot virkni tautsaimniecības nozaru nekontrolētai iznīcināšanai.

Dānijas valdība ir viena no pirmajām, ka līdztekus ārkārtas situācijas piespiedu ierobežošanas līdzekļiem sagatavojusi atbalsta plānu vietējiem uzņēmējiem ar mērķi mazināt negatīvās finanšu sekas, kuras rada biznesa apturēšana. Viens no atbalsta mehānismiem, lai novērstu masveida darbinieku atlaišanu, ir darbinieku algu līdzfinansēšana. Laika periodā no 9. marta līdz 9. jūnijam valsts piedāvā līdzfinansēt 75% algu darbiniekiem, kam ārkārtas pasākumu dēļ jāatrodas dīkstāvē. Tāpat, ja krīzes periodā uzņēmumu apgrozījums kritīsies par vairāk nekā 50%, uzņēmumiem būs iespējams saņemt kredītus bankās ar 70% valsts galvojumu. Tāpat Dānijas valdība piešķīrusi 12 milj. eiro, lai kompensētu pasākumu atcelšanas izdevumus organizatoriem par pasākumiem, kur plānots piedalīties vairāk nekā 1000 cilvēkiem.

Zviedrijas valdība ir piešķīrusi 31 mljrd. eiro uzņēmējdarbības atbalstīšanai, kā vienu no mehānismiem nosakot, ka valsts un darba devējs uz pusēm sedz to darbinieku atalgojumus, kuri krīzes laikā spiesti atrasties dīkstāvē, darbiniekam saņemot 90% no līdzšinējā atalgojuma.

Līdzīgu atbalstu piedāvā arī Nīderlandes valdība, uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 250 cilvēkiem, nodrošinot 75% valsts garantiju aizdevumu saņemšanai vai kredītlimitu palielināšanai. Vēl viens atbalsta mehānisms ir "nodokļu brīvdienas" – uzņēmējam vēršoties nodokļu administrācijā un pamatojot, kādā veidā ārkārtas situācija ietekmējusi uzņēmuma darbību, iespējams uz laiku atlikt visa veida nodokļu, kā arī muitas nodevu maksājumu, un par to kavējumu netiks piemērotas soda sankcijas. Arī tad, ja uzņēmuma darba apjoms kritīsies par 20% un tas nespēs pats nodrošināt darbinieku dīkstāves apmaksāšanu, uzņēmums varēs pieteikties valsts atbalstam darbinieku algu maksājumiem.

Lietuva un Igaunija šobrīd nav pieņēmušas konkrētus plānus uzņēmējdarbības atbalstam, kas varētu būt skaidrojams ar straujo notikumu attīstību un administratīvo un valdību noslodzi beidzamās dienās, primāri visus spēkus veltot medicīnas aprūpei, kā arī Lietuvai slēdzot robežas un Igaunijai faktiski zaudējot kontroli pār Covid-19 vīrusa izplatību. Igaunija šobrīd pieņēmusi lēmumu par 1 mljrd. eiro piešķiršanu uzņēmējdarbības atbalstam, Lietuva atvieglojusi publisko iepirkumu veikšanu ārkārtas apstākļiem nepieciešamo preču iegādei un vēl lems par nodokļu piemērošanu krīzes apstākļos.

Francija, Vācija, Šveice un Itālija šobrīd primāri visus spēkus velta vīrusa izplatības ierobežošanai un medicīnas aprūpes kapacitātes uzturēšanai, tomēr katra no tām lēmusi par finansējuma piešķiršanu uzņēmējdarbības atbalstam – Vācijas ir atvēlējusi 550 mljrd. eiro, Šveice – 10 mljrd. Šveices franku, Francija – 14 mljrd. eiro, Itālija – 7,5 mljrd. eiro.

Kādi ir Latvijas plāni uzņēmējdarbības atbalstam?

Ministru prezidenta uzdevumā izveidota un finanšu ministra vadība darbojas valdības vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kura paredzēta uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu plāna izstrādei, ekonomiskā šoka un ilgtermiņa ietekmes uz ekonomiku mazināšanai.

Vadības grupa pirmajā sanāksmē 16. martā konceptuāli vienojās veikt darbu šādu sākotnējā atbalsta instrumentu izstrādei:

• kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kam radušās īslaicīgas naudas plūsmas problēmas, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija "ALTUM";
• nodokļu maksājumu atlikšana uz trīs gadiem;
• pagaidu valsts atbalsts darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā;
• vienošanās panākšana starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām, kas paredzētu pagaidu mehānismu, atļaujot darbiniekus vienkāršotā veidā nosūtīt bezalgas atvaļinājumā. Šiem darbiniekiem bankas uz laiku iesaldētu kredītmaksājumus u.c. saistības.

Jānorāda, ka uzteicama ir valdības aktīvā rīcība, jau šobrīd sākot darbu, lai radītu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismus, jo jau šobrīd redzams, ka dažās nedēļās un pat dienās ir jūtamas ekonomiskās sekas, ko izraisījuši ārkārtējie apstākļi. Saprotams, ka pirmās prioritātes ir veselības aprūpe un tūlītēji preventīvi pasākumi, bez kuriem situācija var kļūt nekontrolējama. Tomēr vienlaikus, kamēr Latvijas situācija to atļauj, ir jāatvēl resursi un jāvelta pūles, lai jau preventīvi novērstu iespējamu ilgtermiņa krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iespējami mazinātu negatīvo aspektu radītās sekas, sabalansējot finansiālos ieguldījumus krīzes kontrolēšanai starp publisko budžetu un privātajiem resursiem.

Kam šobrīd jāpievērš uzmanība uzņēmējam?

Nodarbinātības jautājumi

Lai gan ir nozares, kuru biznesu šobrīd Latvijā vēl maz ietekmē ārkārtas apstākļi, tomēr šā brīža attīstība ir grūti prognozējama. Ikvienam uzņēmum ir vērts izvērtēt, kā krīze varētu ietekmēt ierasto uzņēmuma ikdienu. Pat tad, ja uzņēmums šobrīd neizjūt pārmaiņas savā komercdarbībā, jāņem vērā, ka, nepiemērojot piesardzības pasākumus, var tikt apdraudēta, piemēram, uzņēmuma darba spēka kapacitāte.

Protams, viens no pirmajiem jautājumiem, kas tiek aktualizēts, nokļūstot krīzes apstākļos, ir nodarbinātība. Ja ievērojams skaits uzņēmuma darbinieku kļūs darbnespējīgi, tas radīs ne tikai izmaksas darba devējam, bet arī apdraudēs uzņēmuma ražošanas procesus un ikdienas darbu. Ja uzņēmumam radīsies nepieciešamība samazināt darbinieku skaitu vai noteikt dīkstāvi, svarīgi ievērot precīzus noteikumus, kā izbeigt darba attiecības vai rast īstermiņa risinājumu, vienojoties ar darbiniekiem par savstarpēju sadarbību krīzes pārvarēšanai.

Attiecības ar sadarbības partneriem

Jebkura uzņēmuma ikdienas darbība atkarīga no veiksmīgas sadarbības ar saviem partneriem – nepieciešamo preču un pakalpojumu piegādātajiem. Šāda sadarbība pārsvarā notiek, pamatojoties uz līgumiem, pusēm pašām vienojoties par sadarbības noteikumiem. Šobrīd Eiropas valstu piemērotie ārkārtas pasākumi radikāli ietekmē brīvu preču un pakalpojumu kustību, līdz ar to iepriekš ierastajā sadarbības vidē var veidoties problemātiskas situācijas. Līdz ar to var rasties jautājums, kā rīkoties, ja kavēta ierastā sadarbība vai tā pat ir neiespējama, un vai šie apstākļi uzskatāmi par force majeure jeb nepārvaramu varu, kas attaisno un zināmā mēra pieļauj uzņemto saistību neizpildi.

Uzņēmējam tāpat ieteicams izvērtēt alternatīvas savu saistību izpildei pret klientiem un sadarbībai ar piegādātājiem, no kuriem atkarīga uzņēmuma pamata darbība. Veidojot līgumattiecības šajos apstākļos, ieteicams jau tagad līgumā paredzēt, kā puses rīkosies, ja tiks pieņemti jauni mēri, kas ierobežos iecerēto sadarbību.

Biznesa/saistību restrukturizācija

Jebkura ekonomiskā krīze iepriekš pilnīgi neprognozējamos un neparedzētos apstākļos var rezultēties nepieciešamībā izvērtēt uzņēmuma maksātspēju, ieņēmumus un izdevumus, optimizējot tos un pielāgojot krīzes situācijas pārvarēšanai. Pasivitāte šāda gadījumā var maksāt dārgi, līdz ar to jau laikus ieteicams apzināt uzņēmuma finanšu iespējas un pielāgot tās uzņēmuma vajadzībām. Nereti uzņēmuma ierastās darbības un gadu laikā pieņemto ieradumu analīzi visobjektīvāk var veikt tikai neatkarīgs eksperts ar auditora vai revidenta pieredzi, iesakot nepieciešamās izmaiņas uzņēmuma finanšu pārvaldībā. Arī lieli uzņēmumi ar atpazīstamiem vārdiem, piemēram, AS "LIDO",  AS "Putnu fabrika Ķekava", "Taka SPA", "Steiku Haoss" u.c., sastapušies ar finanšu izaicinājumiem, taču ar detalizētu uzņēmuma korporatīvo finanšu pārvaldības analīzi, nokļūstot līdz veicamajiem restrukturizācijas pasākumiem, ir sevi pasargājuši no nekontrolētas un neprognozējamas ekonomiskās lejupslīdes.

Ārkārtas situācija, kas tik neilgā laikā pilnībā pārveidojusi ierasto biznesa vidi Eiropā un visā pasaulē, prasa tūlītēju un izlēmīgu rīcību gan valdību līmenī, gan pašu uzņēmumu pārvaldības līmenī. Lielai daļai Latvijas uzņēmēju būs jāveic neatliekami pasākumi tūlītējai uzņēmuma darbības pielāgošanai krīzes apstākļiem, rūpīgi sekojot dinamiskajai notikumu attīstībai Latvijā un Eiropā. Tāpat ikvienam uzņēmumam būs jāizstrādā rīcības plāns krīzes pārvarēšanai un tās radīto seku mazināšanai.