Gandrīz jebkura problēma darbā un arī ārpus tā rodas emociju un cilvēcisko faktoru dēļ. Kļūda dokumentos, pārprasts rīkojums, slimība, iekārtas vai instrumenta bojājums – vai no tā varēja izvairīties?
It kā pavisam ierasti – saplānot savu darba dienu. Aptuveni tā: plkst.7.00 pamodīšos, iešu dušā, modināšu ģimeni, brokastosim, plkst.7.45 izbrauksim no mājām, pa ceļam uz darbu ievedīšu skolā bērnus, plkst.8.30 ieradīšos darbā, intensīvi kopā ar saprotošiem un čakliem kolēģiem strādāšu līdz darba laika beigām, plkst.17.30 braukšu pēc bērniem, apmeklēšu sporta zāli, plkst.19.00 ieradīšos mājās, vakariņosim utt. Loģiski, ka dienas režīmā neieplānojam aizgulēšanos, strīdus, pazaudētas zeķes, pārdurtas riepas, atceltas tikšanās vai strīdus ar kolēģiem. Tā nereti dienas izrādās par īsu, mājās ierodamies vien plkst.21.00, kur sagaida ģimenes pārmetumi un atdzisušas vakariņas. Kāpēc tā notiek?
