Ilgu laiku psiholoģijas jomā, tajā skaitā organizāciju psiholoģijā, uzsvars tika likts uz problemātisko jautājumu izpēti, fokusējoties uz negatīvo, traucējošo utt. Eksperti lēš, ka pētījumi par depresiju, skumjām, bailēm, dusmām un citām negatīvām emocijām darba vietā tiek veikti pat 17 reizes biežāk nekā par pozitīvajām emocijām un prieku.

Šobrīd aizvien vairāk dažādu nozaru speciālistu pievēršas jaunam redzējumam, pielāgojas jauno paaudžu tendencēm, pārveido birojus, atceļ darba laika ierobežojumus, un ierašanās birojā katru dienu nav nepieciešama, ja vien mērķi tiek sasniegti. Šie aspekti var veicināt darbinieku motivāciju un apmierinātību ar darbu, jo apmierināti darbinieki darbu veic produktīvāk un kvalitatīvāk. Tendence virzīt fokusu uz pozitīvo, saredzēt pozitīvo emociju lomu un nozīmi pastāv ne tikai psiholoģijas nozarē, bet arī citās jomās, tajā skaitā uzņēmējdarbībā.

Uzņēmēji daudzviet pasaulē aktīvi izmanto un interesējas par aktualitātēm un jaunākajiem pētījumiem psiholoģijā, jo jebkura līmeņa vadītājiem ir jāspēj vadīt un organizēt daudzi resursi, tajā skaitā tik nozīmīgie cilvēkresursi. Savukārt, lai profesionāli vadītu cilvēkus un viņu sniegumu, ir jāizprot darbinieku psiholoģija – motīvi, lēmumu pieņemšanas procesi, ieradumu loma, emociju ietekme, domāšanas procesi u.c.

Strādājot apmācību jomā jau daudzus gadus, apmeklējot dažādas konferences Latvijā un ārpus tās, novēroju, ka padziļināta psiholoģisko procesu izpratne un personības pilnveide ir tas, ko izvēlas daudzi uzņēmēji, gan paši piedaloties, gan nodrošinot šādas apmācības saviem darbiniekiem. Skaidrs, ka uzņēmumiem ir jāprot pielāgoties straujajām izmaiņām, taču izmaiņas, pirmkārt, skar cilvēkus uzņēmumā, bet no viņiem lielā mērā ir atkarīgi uzņēmuma rezultāti.

Kādēļ jārunā par emocijām?

Emocijas ir subjektīva reakcija, kas rodas kā atbilde uz kādu situāciju vai iekšēju stimulu, piemēram, uz domām, kas rodas kādas situācijas vai notikuma gaitā. Piemēram, kāds nodomā: "Atkal manam priekšniekam jaunas idejas, viņam jau viegli izdomāt, bet pēc tam viss atkal uz maniem pleciem un jāstrādā pēc darba laika," – un šīs domas savukārt aktivizē darbiniekā kādas noteiktas emocijas. Kādas tās varētu būt? Varam pieņemt, ka darbiniekā aktivizējas dusmas, aizkaitinājums u.c.

Un šis ir brīdis, kad varam sev uzdot jautājumu – cik kvalitatīvi, atbildīgi un ar kādu atdevi tiks ieviesta jaunā ideja, ja cilvēks, kuram šī jaunā ideja jāievieš, ir dusmīgs, aizkaitināts un viņam ir izjūta, ka "viss ir uz viņa pleciem"?

Emocijas ietekmē mūsu lēmumus gan darbā, gan ārpus tā, emocijas ietekmē mūsu attieksmi, emocijas ietekmē mūsu reakcijas uz grūtām situācijām, uz jauniem izaicinājumiem, uz konfliktiem un panākumiem, emocijas var aktivizēt pozitīvas vai negatīvas domas, kas attiecīgi var veicināt noteiktu rīcību, – mūsu emocijas un domas ietekmē mūsu reālo rīcību. Dažkārt es saucu emocijas par "neredzamiem kolēģiem", kuriem ir visnotaļ liela teikšana mūsu ikdienā.

Emociju novērojumi

  • Vairākumam cilvēku savu emociju atpazīšana, izvērtēšana un analīze nav ikdienas darāmo lietu sarakstā, tāpēc šī tēma ir aktuāla ne tikai uzņēmējdarbībā, bet gan katra personīgās izaugsmes kontekstā. Spēja izzināt un iepazīt sevi, savas emocijas, emocionālās reakcijas uz savām apzinātajām un neapzinātajām domām un dažādajām situācijām, manuprāt, ir nozīmīgs solis arī komandas vadības prasmju pilnveidē.
  • Vadot apmācības par emociju lomu ikdienā, kopā ar kolektīviem veicam uzdevumu, kur apkopojam emociju gammu, ko izjūtam ikdienā, un kopā pārrunājam. Dažu gadu laikā, kopš veicu šo vienkāršo uzdevumu, esmu novērojusi tendenci, ka lielo uzņēmumu kolektīvi izjūt nepieciešamību pēc gandarījuma izjūtas par padarīto. Šī, manuprāt, ir tendence, kas vadītājiem pasaka priekšā, ka darbs ar gandarījuma izjūtu komandā var veicināt darbinieku motivāciju, lojalitāti un attiecīgi darba izpildes kvalitāti. Būtiski pieminēt, ka par gandarījuma izjūtas veicināšanu nav atbildīgs tikai vadītājs, tas ir arī katra indivīda paša ziņā – izglītoties un mācīties veidus, kā radīt gandarījuma izjūtu par paveikto. Šajā ziņā lielisks palīgs ir koučinga metodes un tehnikas, kas ir brīvi pieejamas internetā.
  • Ir dziļi iesakņojusies pārliecība, ka emocijas nevar ietekmēt un mainīt, ka emocionālais noskaņojums, ar kādu no rīta pamostamies, nosaka visas dienas emocionālo fonu, gan apkalpojot klientus, gan mijiedarbojoties ar kolēģiem, gan atnākot pēc darba mājās. Labā ziņa ir, ka, izmantojot dažādas tehnikas, mēs tomēr varam savas emocijas transformēt.

Kāpēc darbā jāvairo pozitīvais?

Viena no pazīstamākajām pozitīvās psiholoģijas autorēm Barbara Fredriksone (Barbara Fredrickson) ir izvirzījusi teoriju, kuras ietvaros tiek minēts, ka pozitīvas emocijas veicina radošu domāšanu, spēju domāt plašāk un izmantot dažādus rīcības modeļus, savukārt negatīvas emocijas veicina ātru risinājumu rašanu, neizvērtējot alternatīvas un citus iespējamos risinājumus.

Būtiski pieminēt, ka, izvērtējot pozitīvo emociju lomu, nav runa par neadekvātu un pārmērīgu, iespējams, pat uzspēlētu pozitīvismu un nespēju risināt grūtības atbilstošā veidā. Runa ir par emocionālo fonu, kas valda kolektīvā, darbinieku attiecībās un, kas ir svarīgi, attiecībās starp vadītāju un viņa padotajiem. Nereti uzņēmuma pozitīvo atmosfēru klienti var izjust tieši no klientu apkalpošanas speciālistiem vai citiem darbiniekiem, no viņu attieksmes, emocionālajām reakcijām un spēju tikt galā ar grūtībām.

No pieredzes varu teikt, ka ir daži uzņēmumi Latvijā, kuru klientu apkalpošanas kvalitāte, pozitīvā darbinieku attieksme un atvērtība ir izraisījusi manī profesionālu interesi par to, kādi ir šādu rezultātu priekšnoteikumi. Un pēdējo gadu laikā man ir bijusi iespēja iepazīt dažus no šiem uzņēmumiem vairāk. Nevaru izvirzīt kādu universālu "veiksmes formulu", taču ir daži elementi, kurus vēlētos akcentēt:

  • regulāra darbinieku profesionālā attīstība un individuālā personības pilnveide;
  • pozitīva un cieņpilna attieksme ne tikai "uz āru" pret klientiem un sadarbības partneriem, bet arī kolektīvā citam pret citu;
  • vadītāju kompetence ne tikai savā profesionālajā jomā, bet arī spēja uzstāties kolektīva priekšā, iedvesmot, sniegt atbalstu un rādīt pozitīvu piemēru citiem ar savu personību.