Latvijā pagājušajā gadā bija 98 200 bezdarbnieku jeb 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,9% mazāk nekā 2014.gadā, vēstīts Centrālajā statistikas pārvaldē.
Salīdzinājumā ar 2014.gadu bezdarbnieku skaits pērn Latvijā ir samazinājies par 9500 jeb 8,8%.
Sievietēm bezdarba līmenis arī pagājušajā gadā bija zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 8,6% un 11,1%.
Tostarp 2015.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 3.ceturksni bezdarba līmenis Latvijā ir palielinājies par 0,1% un bija 9,8%. Pērn 4.ceturksnī 98 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieku, kas ir par 1200 jeb 1,2% vairāk nekā 3.ceturksnī.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka kopš 2014.gada 2.ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015.gada 1.ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%). 2015.gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7% pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9%). Kopš 2014.gada 3.ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015.gada 4.ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4%, bet Lietuvā – 8,8%).
2015.gadā samazinājās arī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits no 46 100 2014.gadā līdz 44 500 2015.gadā. Tā kā kopējā bezdarbnieku skaita samazinājums bija straujāks nekā ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums, tad ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā pat palielinājās (2014.gadā - 43%, 2015.gadā - 45,5%).
Pērn 4.ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 44,7%. Salīdzinot ar 3.ceturksni, tas ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem. 2015.gada 4..ceturksnī bija 43 600 ilgstošo bezdarbnieku, bet 3.ceturksnī - 48 500.
2015.gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 16,3%, kas ir par 3,3% mazāk nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 13 500 jeb 13,8% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3300, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 1,9%.
Tostarp pērn 4.ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 19%, kas ir par 2,8% vairāk nekā 3.ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits pieauga par 3800 un sasniedza 16 600 jeb 16,9% no kopējā bezdarbnieku skaita (3.ceturksnī – 12 800 jeb 13,2%). 44,6% no visiem jauniešiem 4.ceturksnī bija ekonomiski aktīvi, t.i., nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 55,4% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Kopš 2013.gada jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs ir zemāks nekā vidēji ES valstīs. Viszemākais jauniešu bezdarba līmenis ir Igaunijā – 2015.gadā tas bija 13,1%, savukārt Latvijā un Lietuvā – 16,3%.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2015.gadā 32,5% jeb 478 400 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 25 100 jeb 5%.
Tostarp 4.ceturksnī 466 600 jeb 31,9% iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3.ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4000 jeb 0,8%.
2015.gadā 22 800 jeb 4,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2014.gadā – 26 600 jeb 5,3%). 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri bija zaudējuši cerību atrast darbu, bija 20 400 jeb 4,4% (2015.gada 3.ceturksnī – 23 500 jeb 5%).
Pagājušajā gadā darbaspēka apsekojums notika 15 800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja kopumā 30 300 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. Savukārt pērn 4.ceturksnī apsekojums notika 3800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7200 iedzīvotāju.
