Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav informēti par faktu, ko darba devējs drīkst izpaust par esošo vai bijušo darbinieku, kā arī darba attiecībām, piemēram, algas apmēru, darba pienākumus vai atlaišanas iemeslus, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.
Aptaujā "Vai zināt, kādu informāciju iepriekšējais darba devējs drīkst izpaust par bijušajiem/esošajiem darbiniekiem?" kopumā 71% respondentu atbildējuši noliedzoši. No tiem 39% skaidrojuši, ka nepārzina Darba likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo nav interesējušies par to. Savukārt 32% atzīmējuši atbilžu variantu "Nē, bet daudzi darba devēji tāpat to neievēro".
Tikmēr 29% aptaujāto ir lietas kursā par darba devēju tiesībām un pienākumiem. 20% no tiem šo apstākli pamato ar faktu, ka regulāri seko līdzi likuma izmaiņām, savukārt 9% iepriekš paši ir saskārušies ar līdzīgu situāciju.
"Aptaujas rezultāti var kalpot par pārdomu vielu iedzīvotājiem kļūt aktīvākiem un rūpīgāk sekot līdzi gan Darba, gan Fizisko personu datu aizsardzības likumam, lai nodrošinātu sev dzīves kvalitāti visās jomās, arī darba tiesiskajā. Rezultāti parāda arī tendenci, ka darba ņēmējiem šķiet, ka par viņiem nav atļauts izpaust informāciju, lai gan likums to neaizliedz. Protams, ir jābūt darbinieka piekrišanai," aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.
Apkopojot portālā reģistrēto lietotāju datus, atklājas, ka to vidū, kuri par likumos ietvertajiem noteikumiem nav informēti, jo neseko līdzi tiesiskajam regulējumam, ir vienlīdz daudz gan sieviešu, gan vīriešu. Savukārt vairāk pārliecinātas par to, ka darba devēji neievēro likumam atbilstošu datu glabāšanu, ir sievietes.
Aptauja arī parāda, ka vīrieši kopumā cītīgāk seko līdzi likumiem, tādēļ ir vairāk informēti par to, kādā veidā un kam darba devējs drīkst izpaust informāciju nekā sievietes. Savukārt, no daiļā dzimuma pārstāvēm vairāk izglītotas likuma jautājumos ir sievietes vecumā līdz 35 gadiem. Tikmēr ar šādiem jautājumiem reālajā dzīvē biežāk ir sastapušies respondenti vidēji līdz 30 gadiem.
"Darba devējam ir jānodrošina, ka informācija par darbinieku ir pieejama tikai uzņēmuma personāldaļai vai grāmatvedībai attiecīgo pienākumu veikšanai, savukārt darba ņēmējam ir jābrīdina iepriekšējais darba devējs, ka ar viņu var sazināties citu uzņēmumu pārstāvji, lai iegūtu atsauksmes," atgādina K. Kolosovs.
Lielākoties darba meklētāji izvēlas atstāt bijušās darba vietas kontaktus nākamajam darba devējam atsauksmju iegūšanai. Globālā mērogā darba attiecību un datu aizsardzības regulējums dažādās valstīs atšķiras, taču vairumā gadījumu netiek precīzi definēts, kāda veida un apjoma informāciju darba devējs par saviem bijušajiem darbiniekiem drīkst izpaust. Finanšu portāls Thebalance.com, aptaujājot darba meklētājus, atklāj - vairums no viņiem ir pārliecināti, ka darba devējs drīkst atklāt faktus tikai par darbinieka nostrādāto laiku, amata pienākumiem un atalgojumu. Tomēr vairumā valstu likumos netiek aizliegts norādīt arī, piemēram, atlaišanas iemeslu. Tomēr, kā skaidro speciālisti, darba devēji paši lielākoties izvairās no negatīvas informācijas sniegšanas par bijušajiem darbiniekiem.
