Lai gan lielākā daļa no mums pieraduši pie parastā jeb t.s. nine-to-five (no plkst. 9.00 līdz 17.00) darba laika, kas ir astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā, ir vairākas profesijas, kam šāda darba laika īstenošana nav iespējama. Lielākā daļa šādu profesiju pārstāvju strādā maiņu darbu. Kā tieši izpaužas darbs maiņās, un kāds ir normatīvais regulējums, kas jāpārzin gan darba devējam, gan darba ņēmējam, piemērojot maiņu darba organizācijas tipu?
Atšķirība starp summēto darba laiku un maiņu darbu
Personas, kas neīsteno ierasto darba laika organizācijas veidu, parasti izvēlas piemērot vienu no divām opcijām – summēto darba laiku vai maiņu darbu. Tā kā ne visiem vienmēr ir konkrēti skaidrs, ko tieši katrs no tiem paredz un kā tie atšķiras viens no otra, pirms paša darba līguma parakstīšanas svarīgi aplūkot šo aspektu.
Būtiskākā atšķirības starp šiem diviem variantiem ir darba laika uzskaitē, kā arī personas reāli nostrādātajās stundās. Strādājot maiņu darbu, persona nestrādā nine-to-five tipa darba laikā, bet vienas maiņas garums tāpat nepārsniedz normālas darba dienas garumu jeb astoņas stundas. Papildus darbinieks nedrīkst strādāt vairāk nekā divas maiņas pēc kārtas, vienu darbinieku ir jānomaina nākamajam, kas arī precizēts darba grafikā. Tā kā darbinieks dienas laikā nostrādā normālo laiku, t.i., astoņas stundas, tad arī mēnesī viņam kopā veidojas normālā darba laika stundas.
