Maiņu darba specifika
2020-03-23
Beāte Buža, ZAB "Magnusson"
Lai gan lielākā daļa no mums pieraduši pie parastā jeb t.s. nine-to-five (no plkst. 9.00 līdz 17.00) darba laika, kas ir astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā, ir vairākas profesijas, kam šāda darba laika īstenošana nav iespējama. Lielākā daļa šādu profesiju pārstāvju strādā maiņu darbu. Kā tieši izpaužas darbs maiņās, un kāds ir normatīvais regulējums, kas jāpārzin gan darba devējam, gan darba ņēmējam, piemērojot maiņu darba organizācijas tipu?
Atšķirība starp summēto darba laiku un maiņu darbu
Personas, kas neīsteno ierasto darba laika organizācijas veidu, parasti izvēlas piemērot vienu no divām opcijām – summēto darba laiku vai maiņu darbu. Tā kā ne visiem vienmēr ir konkrēti skaidrs, ko tieši katrs no tiem paredz un kā tie atšķiras viens no otra, pirms paša darba līguma parakstīšanas svarīgi aplūkot šo aspektu.
Būtiskākā atšķirības starp šiem diviem variantiem ir darba laika uzskaitē, kā arī personas reāli nostrādātajās stundās. Strādājot maiņu darbu, persona nestrādā nine-to-five tipa darba laikā, bet vienas maiņas garums tāpat nepārsniedz normālas darba dienas garumu jeb astoņas stundas. Papildus darbinieks nedrīkst strādāt vairāk nekā divas maiņas pēc kārtas, vienu darbinieku ir jānomaina nākamajam, kas arī precizēts darba grafikā. Tā kā darbinieks dienas laikā nostrādā normālo laiku, t.i., astoņas stundas, tad arī mēnesī viņam kopā veidojas normālā darba laika stundas.
Lai arī sabiedrībā pastāv vispārēja izpratne, ka alkohola lietošana ir ne tikai veselības, bet arī sociāla problēma un tās sekas bieži vien sniedzas tālāk par paša cilvēka personisko dzīvi, tomēr ik gadu Latvijā tiek konstatēti gadījumi, kad transportlīdzekļi tiek vadīti alkohola reibumā un darbinieki ierodas darbā vai pilda darba pienākumus, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, radot nopietnus riskus gan savai, gan apkārtējo drošībai.
Darba tiesības
06:00, 25. Jūn. 2025
Ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz svarīgu iemeslu, viņam nav jāievēro Darba likumā (DL) noteiktais uzteikuma termiņš – viens mēnesis. Šajā gadījumā viņam arī ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu. Kas var būt “svarīgs iemesls”, un vai tas ir jāpamato un jāpierāda? Un vai darba devējs var šos iemeslus vērtēt kā nesvarīgus?
Darba tiesības
06:00, 16. Jūn. 2025
Darbinieka ilgstošai prombūtnei var būt dažādi iemesli, tomēr praksē biežākie ir darbinieka atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā vai darbnespēja. Vai darbinieka atgriešanās darbā darba devējam rada kādus papildu pienākumus? Kādiem darba tiesību aspektiem ieteicams pievērst īpašu uzmanību?
Darba tiesības
06:00, 9. Jūn. 2025
Ar 2025.gada 1.jūniju stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. Kāda turpmāk būs arodslimību diagnostikas kārtība? Kā noteikt, vai darbiniekam ir arodslimība, un kā atšķirt arodslimību no saslimšanas, kas saistīta ar dzīvesveidu?
Darba tiesības
06:00, 2. Jūn. 2025
Uzmākšanās darba vietā, tostarp seksuāla uzmākšanās, ir viens no nopietnākajiem darba vides riskiem, kas var būtiski ietekmēt darbinieka drošību, cieņu un psiholoģisko labsajūtu. Lai gan šī tēma sabiedrībā un darba kolektīvos joprojām tiek apspriesta samērā piesardzīgi, tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā skaidri definē, kas ir uzmākšanās un kā tā atšķiras no citiem darba attiecību pārkāpumiem. Kā rīkoties, ja tiek piedzīvota uzmākšanās? Kā tiek pierādīts uzmākšanās fakts?
Darba tiesības
06:00, 27. Mai. 2025
Ētiskums darbā ir neatņemama katra darbinieka profesionālās kompetences sastāvdaļa. Arī priekšzīmīgam darbiniekam, kurš neplāno pārkāpt noteikumus, var būt savs redzējums par to, kas darbā ir uzskatāms par ētisku un kas nav. Tāpēc svarīgi, lai uzņēmumā būtu izstrādāts ētikas kodekss jeb “uzvedības Bībele”, kurā šie jautājumi būtu skaidri noteikti, kā arī norādītas sekas par ētikas prasību neievērošanu.
Darba tiesības
06:00, 26. Mai. 2025
Darbiniekiem nereti tiek uzticēta uzņēmuma manta, piemēram, portatīvais dators, telefons vai pat automašīna. Šie resursi palīdz veikt darbu, taču vienlaikus var radīt arī riskus – ko darīt, ja manta tiek sabojāta, pazūd vai tiek tīši iznīcināta? Kad par to atbild darbinieks un cik lielā mērā viņš ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem?
Darba tiesības
06:00, 19. Mai. 2025
Gan dzīvē, gan darba tiesiskajās attiecībās var rasties dažādas situācijas, tostarp tikt pieņemti pārsteidzīgi, kļūdaini vai tiesību normām neatbilstoši lēmumi. Piemēram, darba līgums tiek izbeigts bez pietiekama pamatojuma vai būtiski pārkāpjot uzteikuma procedūru. Tāpat var gadīties, ka uzteikums izteikts apstākļu vai emociju ietekmē, neapdomājot iespējamās sekas, un vainīgā puse vēlas to labot. Kā šādās situācijās rīkoties?
Darba tiesības
06:00, 14. Mai. 2025
Kādas atskaites un pārskatus par darbu drīkst lūgt darbiniekam un vai darba devēja tiesības saņemt informāciju ir neierobežotas? Vai darbinieks drīkst atteikties sniegt atskaites norādītajā laikā un kādas tam var būt sekas?
Darba tiesības
06:00, 8. Mai. 2025
Darba un privātās dzīves līdzsvars ir viens no mūsdienu aktuālajiem jautājumiem. Gan klātienes, gan attālinātajā darbā darbiniekam saistošs ir uzņēmumā noteiktais darba laiks. Vai ir izņēmumi un ko darīt darba devējam, ja darbiniekam nepieciešams pielāgots darba laiks?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 6. Mai. 2025
Ir saprotama un pamatota darba devēja prasība veikt darbu kvalitatīvi. Ja tas nenotiek, tad ne vienmēr ir iespējams turpināt darba attiecības ar darbinieku. Tomēr ko darīt tad, ja Darba likumā (DL) noteiktais atbrīvošanai pēc darba devēja iniciatīvas nav iespējams. Piemēram, darbinieks sāk darbu veikt nekvalitatīvi, jo koncentrēties traucē personīgi iemesli, psihoemocionāli faktori.
Darba tiesības
06:00, 28. Apr. 2025
Direktīva 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (ES) nosaka, ka valstīm, kurās koplīgumu segums ir mazāks par 80% ir pienākums izstrādāt rīcības plānu, lai šo slieksni sasniegtu. Latvijai līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams. Vai direktīvas ieviešana var padarīt koplīgumu par jauno normu, kā arī vai koplīgumi varētu palīdzēt darba devējiem rast balansu starp savām un darbinieku interesēm?
Darba tiesības
06:00, 23. Apr. 2025
Darbinieka atstādināšana var būt nepieciešama dažādu iemeslu dēļ, piemēram, darba disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, darba drošības noteikumu neievērošanas vai citu nopietnu pārkāpumu gadījumā. Darba devējam ir jāievēro noteiktas procedūras un jānodrošina, ka atstādināšana notiek saskaņā ar tiesību aktiem. Tas ir svarīgi, lai aizsargātu darbinieka tiesības un novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atstādināšanu, kā arī – lai izvairītos no juridiskām problēmām un strīdiem.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 31. Mar. 2025
Nekas nav nemainīgs, viss plūst un mainās! Arī darba tiesiskajās attiecībās notiek attīstība, kuras dēļ var būt nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā vai izteikt to jaunā redakcijā. Kādās situācijās grozījumi darba līgumā būtu jāveic un kā to izdarīt pareizi? Ko darīt darba devējam, ja darbinieks izmaiņas atsakās parakstīt. Šie un citi jautājumi rakstā aplūkoti detalizētāk.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 27. Mar. 2025
Mēdz būt gadījumi, kad darba devējs prasa darbiniekiem būt gataviem ierasties darbā ārpus darba laika, piemēram, svētku dienās. Vai laiks, kas pavadīts, darbiniekam esot gatavībā, būtu viņam jākompensē un, vai tas būtu jādara arī tad, ja darbinieks iepriekš par šādu iespējamību ticis informēts?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 24. Mar. 2025