Autorizēties
Darba tiesības     21:36, 27. Mai. 2017
Andris Lazdiņš
Foto: dreamstime.com

Kas jāzina, uzņēmumā organizējot mācību praksi

2017-05-27

0 Komentāri
Arhīvs

Mācību prakses ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa, īpaši profesionālās izglītības jomā. Latvijā arvien populārāka kļūst arī skolu audzēkņu un studentu mācību prakses veikšana dažādos uzņēmumos, iestādēs un institūcijās.

No mācību prakses iegūst gan praktikanti, gan iesaistītā prakses vieta. Praktikanti gūst iespēju praksē pielietot un pilnveidot savas teorētiskās zināšanas, kas nodrošina lielākas iespējas darba tirgū nākotnē. Savukārt prakses vieta iegūst pieeju potenciālajiem darbiniekiem, kas, uzsākot darba attiecības, jau būs iepazinušies ar prakses vietas darba specifiku un kultūru. Tāpat praktikanti var palīdzēt uzņēmumiem ikdienas darbā, izpildot vienkāršākus darbus un uzdevumus.

Praktizējot darba tiesību jomā, nereti saskaros ar dažādiem jautājumiem par mācību prakses organizēšanas kārtību, piemēram, par prakses juridisko noformēšanu, praktikantu statusu, tiesībām un atlīdzību darba vietā. Tāpēc aplūkošu būtiskākos ar mācību praksi uzņēmumos saistītos juridiskos aspektus. Jānorāda, ka praksi var veikt arī iestādēs un biedrībās un citās institūcijās, tomēr ērtībai rakstā izmantošu vienotu apzīmējumu – "uzņēmums".

Normatīvais regulējums

Kārtība, kādā organizējama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību prakse uzņēmumā, noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība" (MK noteikumi Nr.785).

Mācību prakses veikšana pati par sevi nenosaka darba tiesisko attiecību nodibināšanas nepieciešamību starp uzņēmumu un praktikantu, līdz ar to mācību prakses veikšanai nav piemērojami Darba likuma (DL) noteikumi. Tomēr mācību prakses regulējumam ir noteiktas līdzības ar darba attiecībām, īpaši saistībā ar prakses vietas pienākumu nodrošināt praktikantam drošus un veselībai nekaitīgus prakses vides apstākļus un praktikanta pienākumu ievērot prakses vietas norādījumus prakses veikšanā.

Svarīgi ievērot, ka Darba aizsardzības likuma (DAL) izpratnē praktikants prakses laikā ir uzskatāms par nodarbināto un attiecībā uz viņu ir ievērojamas šajā likumā noteiktās darba aizsardzības un drošības prasības.

Papildus jānorāda: apstāklis, ka praktikants uzņēmumā veic mācību praksi, neizslēdz darba attiecību nodibināšanu starp uzņēmumu un praktikantu. Proti, DL 44.panta 1.daļas 8.punktā paredzēts, ka par profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā, darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu laiku.

Profesionālā izglītība

"Profesionālā izglītība" ir plašs jēdziens. Atbilstoši Izglītības likumam ar profesionālo izglītību saprotama praktiska un teorētiska sagatavošanās noteiktai profesijai, kvalifikācijas ieguvei vai kompetences pilnveidei. Profesionālā izglītība tiek iedalīta 3 pakāpēs: profesionālā pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība. Arī profesionālās izglītības iestāžu loks ir ļoti plašs, sākot ar profesionālajām pamatskolām un beidzot ar augstākās izglītības iestādēm.

Profesionālās izglītības iestādēm nereti ir izveidots saraksts ar sadarbības parteriem, kas nodrošina mācību prakses vietas praktikantiem. Tomēr normatīvajos aktos nekādā veidā nav ierobežota iespēja praktikantiem mācību praksi veikt arī citos uzņēmumos, ja tam piekrīt visas iesaistītās puses. Līdz ar to izglītojamajiem ir iespējams brīvi uzrunāt potenciālās prakses vietas. Ja uzņēmums atbilst izglītojamā mācību programmai un spēj nodrošināt atbilstošus prakses apstākļus, izglītības iestādei nav pamata atteikties piekrist šādas prakses veikšanai.

Prakses dokumenti

MK noteikumos Nr.785 paredzēti vairāki obligātie dokumenti mācību prakses organizācijai. Uzņēmumam kā prakses vietai būtiskākie dokumenti ir līgums par mācību praksi un līgums par praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem prakses laikā (ja praktikants ir obligāti apdrošināms). Tomēr pilnvērtīgas mācību prakses veikšanai ir nepieciešami arī citi dokumenti – prakses programma, prakses pārskats un praktikanta raksturojums, kuru sagatavo prakses vadītājs prakses vietā.

Līgums par mācību praksi

Mācību prakses organizēšanā ir iesaistītas 3 puses: profesionālās izglītības iestāde, prakses vieta un praktikants. Katrai no iesaistītajām pusēm MK noteikumos Nr.785 paredzēti savi pienākumi un piešķirtas noteiktas tiesības. Pirms mācību prakses uzsākšanas profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants (vai viņa likumīgais pārstāvis, ja praktikants ir nepilngadīgs) noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi. Šajā līgumā jānosaka pušu saistības, prakses ilgums un līguma izbeigšanas nosacījumi. Līgums jāparaksta vismaz 3 eksemplāros – pa vienam eksemplāram katram līdzējam.

Visbiežāk profesionālās izglītības iestādēs ir sagatavotas prakses līgumu standarta formas, ko praktikanti vai izglītības iestāde iesniedz uzņēmumā. Šajās formās ir nosaukti galvenie līdzēju pienākumi un tiesības atbilstoši normatīvajam regulējamam. Tomēr pusēm nav aizliegts vienoties arī par citiem noteikumiem, kas saistīti ar prakses organizāciju, piemēram, par prakses veikšanas laikiem, pieeju informācijai un darba aprīkojumam u.c. apstākļiem. Tomēr uzņēmumiem jāievēro, ka līgumā nav atļauts vienoties par noteikumiem, kas neatbilst normatīvajos aktos paredzētajam.

Mācību prakses uzsākšana pirms prakses līguma noslēgšanas nav pieļaujama. Dažreiz ir novērojamas situācijas, kad praktikants reāli uzsāk praksi uzņēmumā, apsolot prakses līgumu nogādāt prakses vietā vēlāk. Pieļaujot prakses veikšanu bez noslēgta prakses līguma, uzņēmumu var sodīt par izglītojamā nodarbināšanu bez darba līguma, piemēram, ja prakses laikā Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Līgums par praktikanta apdrošināšanu

MK noteikumu Nr.785 10.punktā izglītības iestādes vadītājam noteikts obligāts pienākums nodrošināt praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem prakses laikā, ja praktikants apgūst kādu no MK noteikumu Nr.785 pielikumā minētajām profesijām. Apdrošinājuma summas minimālais apmērs ir 1422,87 EUR, un apdrošināšanas objekts saskaņā ar MK noteikumu 11.punktu ir praktikanta dzīvība, veselība un fiziskais stāvoklis prakses laikā (jānorāda, ka šis punkts formulēts neviennozīmīgi, pieļaujot interpretāciju, ka var tikt apdrošināts arī tikai viens no minētajiem riskiem, tomēr šāda interpretācija neatbilst tiesību normas mērķim).

Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir obligāta tikai MK noteikumu Nr.785 pielikumā minētajām profesionālajām kvalifikācijām. Tās galvenokārt ir profesijas, kurās ir paaugstināti riski un kas ir saistītas ar fizisku vai tehnisku darbu. Tomēr normatīvajos aktos nav ierobežota iespēja apdrošināt pret nelaimes gadījumiem arī citu profesiju pārstāvjus. Ja uzņēmuma specifika ir saistīta ar paaugstinātiem nelaimes gadījumu riskiem, bet attiecīgā profesija nav obligāti apdrošināmo skaitā, uzņēmumiem pat būtu ieteicams pieprasīt praktikantu apdrošināšanu. Tāpat uzņēmumi var pieprasīt arī lielākas apdrošinājuma summas pielīgšanu apdrošināšanas līgumā vai, piemēram, praktikanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tomēr šādos gadījumos jārēķinās ar izglītības iestādes ierobežotajiem resursiem. Iespējams, līdzēji var vienoties par dalītu apdrošināšanas prēmijas segšanu.

Jebkurā gadījumā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, uzņēmumiem pirms prakses uzsākšanas nepieciešams pārliecināties, vai apdrošināšanas līgums ir noslēgts un ir spēkā. Ja praktikants nebūs apdrošināts, bet prakses laikā iestāsies nelaimes gadījums, uzņēmums kā prakses vieta var būt atbildīgs par radušos kaitējumu.

Pienākumi un tiesības

Galvenie praktikanta pienākumi ir iepazīšanās ar mācību prakses dokumentiem un prakses uzdevumu izpilde atbilstoši prakses un mācību programmai. Pirms prakses uzsākšanas praktikantam ir jāiepazīstas ar prakses vietas darba kārtības un darba aizsardzības noteikumiem un tie jāievēro prakses laikā. Tāpat praktikantam ir pienākums ievērot prakses vadītāja norādījumus, veicot praksi.

Nozīmīgākie izglītības iestādes pienākumi ir saistīti ar prakses vietas nodrošināšanu un kontroli atbilstoši mācību programmai. Tāpat izglītības iestādei jānodrošina praktikanta apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja praktikants ir obligāti apdrošināms.

Uzņēmuma pienākumi

MK noteikumos Nr.785 mācību prakses vietai paredzēti vairāki pienākumi.

Atbilstošas darba vietas nodrošināšana

Uzņēmumam ir jānodrošina praktikanta prakses programmai, darba aizsardzības prasībām, kā arī ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstoša darba vieta.

Šī nav tikai formāla prasība. Saskaņā ar DAL 1.panta 13.punktu arī personas, ko darba devējs nodarbina mācību prakses laikā, ir atzīstamas par nodarbinātajiem šī likuma izpratnē. DAL darbinieki un praktikanti netiek nošķirti darba aizsardzības un drošības prasību piemērošanā. Tādējādi likuma prasības abām šīm grupām ir piemērojamas vienlīdzīgi.

Praktikanta apmācīšana un uzraudzība darba aizsardzības un drošības jautājumos

Pirms prakses uzsākšanas uzņēmumam ir pienākums apmācīt praktikantu darba aizsardzības jautājumos tāpat kā jebkuru darbinieku darba vietā. Tādējādi prakses vietai ir jānodrošina ievadapmācība un instruktāža prakses vietā, kā arī instruktāža ugunsdrošībā. Līdz brīdim, kad darbinieks apguvis drošas darba metodes un paņēmienus, prakses vietai jāuzrauga praktikants un jāpārliecinās par drošības prasību ievērošanu.

Uzņēmumiem ir nepieciešams dokumentēt praktikantu apmācību tāpat kā jebkura darbinieka apmācību. Ja darba vietā notiks nelaimes gadījums, kurā būs iesaistīts praktikants, atbildības sadalījumā izšķiroša nozīme būs tam, vai varēs pierādīt darba aizsardzības normu prasību ievērošanu.

Prakses vadītāja nodrošināšana

Uzņēmumam ir pienākums norīkot praktikanta prakses vadītāju – uzņēmuma pārstāvi – prakses vietā. Prakses vadītājam jāuzrauga prakses norise, dodot praktikantam norādījumus. Tāpat prakses vadītājam jāapstiprina praktikanta ieraksti prakses pārskatā un jāsniedz praktikanta raksturojums.

Prakses vadītājs prakses vietā var būt ikviens uzņēmuma darbinieks (darba vidē balstītu mācību vadītājiem ir izvirzītas augstākas prasības). Ja prakses vadītājam jāvada vairāku darbinieku prakse, kas aizņem ievērojamu darbinieka darba laiku, zināmos gadījumos ir apsverams šādu pienākumu noteikt šī darbinieka amata aprakstā vai pat vienoties par piemaksu par papildu darba veikšanu DL 65.pantā noteiktajā kārtībā.

Atlīdzība praktikantiem

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.785 9.punktu praktikants ar prakses vietu var noslēgt divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību. Tādējādi normatīvajos aktos uzņēmumam nav noteikts pienākums praktikantam maksāt atlīdzību par prakses veikšanu. Tomēr, ja praktikants ar prakses vietu par to vienojas rakstveidā, šādu atlīdzību praktikantam var maksāt. Ar vienošanos šo samaksu var dēvēt, piemēram, par atlīdzību, stipendiju u.tml.

Normatīvajā regulējumā nav aizliegts ar vienošanos noteikt arī pretējo, proti, ka praktikants veic noteiktus maksājumus prakses vietai. Šāda samaksa var būt noteikta gan par pašas prakses vietas nodrošināšanu (reti sastopams gadījums, izņemot šauru profesiju loku), gan par izlietoto prakses materiālu (piemēram, izejmateriālu) izmaksu kompensēšanu par labu uzņēmumam. Tāpat ar vienošanos var risināt arī dažādus civiltiesiskās atbildības jautājumus.

Nodokļu režīms un darba vidē balstītas mācības

Praksē jautājums par to, vai praktikantam izmaksājamā atlīdzība – stipendija –ir apliekama ar nodokļiem, lielākoties nerada sarežģījumus un diskusijas. Vispārīgā gadījumā praktikantam izmaksājamā atlīdzība ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, turklāt no tās ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 17.panta 10.daļai uzņēmumam jāveic ieturējumi no praktikantam noteiktās atlīdzības, iemaksājot to budžetā.

Tomēr no 01.01.2017. ir spēkā grozījumi likumā par IIN, saskaņā ar kuriem noteiktos gadījumos praktikanta praksē gūtā atlīdzība – stipendija – netiek ietverta praktikanta apliekamajā ienākumā. Saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 8.1punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas stipendijas līdz 280 EUR mēnesī, ko prakses vieta izmaksā praktikantam, kas apgūst mācību programmu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības.

Jāņem vērā, ka darba vidē balstītas mācības nav ikviena mācību prakse uzņēmumā, bet tikai tāda, kas atbilst MK noteikumu Nr.484 "Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības" prasībām. Būtiskākās prasības darba vidē balstītām mācībām ir tādas, ka prakses vietā – uzņēmumā – tiek īstenoti vismaz 25% no kopējā izglītības programmas apjoma, neieskaitot kvalifikācijas praksi.

Prakses vietas iesaiste šādā mācību programmā ir ievērojami augstāka par prasībām, kas izvirzītas vispārīgajai praksei atbilstoši MK noteikumiem Nr.785. Uzņēmums izglītojamajam nodrošina gan praktisko apmācību, gan profesionālā satura teorijas apguvi. Šis mācību veids nav attiecināms uz 4. un 5.profesionālās kvalifikācijas līmeni (1. un 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība). Darba vidē balstītas mācības ir plānots attīstīt valstiski, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu un turpmāko 7 gadu laikā projektā veicot investīcijas vairāk nekā 20 milj. eiro apmērā.

Prakse bez maksas

Praksē nereti neizpratni rada jautājums, vai izglītojamajam kādā uzņēmumā ir atļauts veikt praksi bez atlīdzības, prakses līgumu noslēdzot tikai darba devējam ar praktikantu, neiesaistot mācību iestādi. Diemžēl jāatbild, ka bezatlīdzības prakse bez mācību iestādes iesaistes nav pieļaujama.

No vienas puses, šāda risinājuma lietderīgums šķiet saprotams – students vai vecāko klašu audzēknis, piemēram, vasaras brīvlaikā vēlas "nostiprināt" teorētiskās zināšanas reālā darba vidē, saprotot, ka viņa ieguldījums pagaidām nav pietiekams atlīdzības saņemšanai. Arī uzņēmums var vēlēties izrādīt pretimnākšanu, nodrošinot praktikantam praktiska darba iemaņas. Tomēr vienlaikus šāda praktikanta apmācīšana un nodarbināšana ārpus tiešā mācību procesa mācību iestādē nav pieļaujama, jo faktiski tā nebūtu nošķirama no nelegālās nodarbinātības – faktiskām darba attiecībām, kad darbinieks veic darbu darba devēja labā. Latvijā personas nodarbināšana, pakļaujoties darba devēja noteiktai kārtībai un rīkojumiem, bez noslēgta darba līguma un noteiktas darba samaksas ir aizliegta (izņemot brīvprātīgo darbu).

Šādā gadījumā, ja uzņēmums pieņems studentu vai skolēnu bezatlīdzības praksē, tam pastāvēs risks tikt administratīvi sodītam par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā un minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu. Turklāt saskaņā ar DL 41.panta 3.daļu, ja starp darbinieku un darba devēju nav noslēgts darba līgums, tiek prezumēts, ka darbinieks pie darba devēja ir nodarbināts 3 mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Pat ja noslēgtajā prakses līgumā darbiniekam ir noteikta atlīdzība, uzņēmumam pastāvēs risks tikt sodītam par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā, jo prakses līgums nav atzīstams par ekvivalentu darba līgumam. Tāpat pastāvēs risks, ka praktikants jebkurā brīdī prakses laikā vai uzreiz pēc prakses beigām var prasīt no uzņēmuma kā darba devēja darba līguma noslēgšanu rakstveidā uz faktisku darba attiecību pastāvēšanas pamata.

Lai gan izglītojamo nodarbināšana, pamatojoties uz divpusēju prakses līgumu, vispārīgā gadījumā nav pieļaujama, viens no iespējamiem risinājumiem, lai veicinātu izglītojamo zināšanu praktisku pilnveidošanu, ir brīvprātīgā darba veikšana Brīvprātīgā darba likumā noteiktajā kārtībā.

Brīvprātīgais darbs saskaņā ar šo likumu ir uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, t. sk. arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. Līdz ar to pie komersantiem, kuru saimnieciskās darbības mērķis ir peļņas gūšana, brīvprātīgo darbu veikt nebūs iespējams.

Ja Jūs savā darbā esat saskārušies ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, aicinām atsūtīt savu jautājumu žurnāla iTiesības ekspertiem http://itiesibas.lv/uzdot-jautajumu un centīsimies palīdzēt!

0 Komentāri

Lai komentētu, autorizējies!

Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
Neesi reģistrējies?