Joprojām aktuāls temats, par kuru tiek runāts un domāts teju katrā uzņēmumā, ir darbinieku vakcinācija pret Covid-19. Viedokļu sadursmes dažādos kolektīvos par šo tēmu nerimst, arī darba vietā vienkopus satiekas cilvēki ar dažādu izpratni par nepieciešamību vakcinēties.

Darba devējs šobrīd nokļūst pa vidu abām cilvēku grupām – vakcinēšanās atbalstītājiem un noliedzējiem, vienlaikus saglabājot pienākumu garantēt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu viedokļa par vakcināciju pret Covid-19. Ar kādām metodēm darba devējs drīkst nodrošināt šādus apstākļus? Vai pieļaujams ietekmēt darbinieka izvēli, motivējot vai piemērojot sankcijas?

Vai piespiedu vakcinācija ir pieļaujama?

Epidemioloģiskās drošības likumā noteikts, ka epidemioloģiskā drošība ietver arī iedzīvotāju vakcināciju, paredzot infekcijas slimības, pret kurām personas jāvakcinē obligāti. Tāpat likumā Ministru kabinetam (MK) piešķirts deleģējums noteikt vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Savukārt MK noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" precīzi paredzētas infekcijas slimības, pret kurām vakcinācija jāveic obligāti, vakcinējamo personu loks (tostarp atsevišķās profesijās nodarbinātas vai paaugstināta riska grupās ietilpstošas personas) un vakcinācijas kārtība, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai. Obligāto vakcināciju sarakstā nav vakcinācijas pret Covid-19, tādēļ nav tiesiska pamata uzskatīt, ka vakcināja pret šo vīrusu ir obligāta. Tieši pretēji – tā ir brīvprātīga. Ikviens var brīvi izvēlēties, vai vakcinēties. Piespiedu vakcinācija nav pieļaujama.