Ko darīt, ja darbinieks ar savu darbību vai – gluži pretēji – bezdarbību radījis zaudējumus darba devējam? Kādos gadījumos darbiniekam šie zaudējumi jāatlīdzina, bet kad atbildība jāuzņemas darba devējam?

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 28.pantu darba līgumam piemērojami Civillikuma (CL) noteikumi, ciktāl DL un citos normatīvajos aktos, kuros regulētas darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Līdz ar to DL attiecībā pret CL ir speciālā tiesību norma.

Tādējādi darba tiesību normu piemērotājam jābūt uzmanīgam – no vienas puses, jāievēro DL regulējums, bet, no otras puses, nedrīkst aizmirst arī CL noteikto. Savukārt pretrunu gadījumā jāpiemēro DL.

Kas ir zaudējumi?

DL nav iekļauta zaudējumu definīcija, tādēļ šī jēdziena izpratnei jāņem vērā CL 1770.–1774.pants. Atbilstoši šīm normām ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Zaudējums var būt jau cēlies vai tāds, kas vēl sagaidāms. Jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Mūsdienu tiesību doktrīnā ar jēdzienu "zaudējums" saprot "jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas."[1]