Normatīvajos aktos, tostarp Darba likumā (DL), paredzēti tikai vispārīgi noteikumi, kas piemērojami darba tiesiskajās attiecībās. Arī darba līgumā vai darba koplīgumā visbiežāk nav iespējams ietvert visus darba kārtību regulējošos jautājumus. Tāpēc darba kārtības noteikumi ir viens no galvenajiem dokumentiem, kas nosaka darba kārtību uzņēmumā.

Jānorāda, ka DL lietotais jēdziens "darba kārtība" ir plašāks nekā "darba kārtības noteikumi", jo tā var tikt regulēta virknē dokumentu. Daļa no tiem norādīti DL 54.pantā:

  • darba kārtības noteikumi;
  • darba koplīgums;
  • darba līgums;
  • darba devēja rīkojumi.

Tomēr Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta 2011.gada tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem" (Apkopojums) norādīts, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs, jo darba kārtību var noteikt visos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, proti:

  • darba līgumā;
  • darba koplīgumā;
  • darba kārtības noteikumos;
  • darba devēja rīkojumos;
  • amata aprakstos, dienesta instrukcijās;
  • dažādos noteikumos un citos uzņēmuma vadības izdotos aktos.