Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, slēgtās robežas daudzviet Eiropā, ārvalstu viesu apsīkums – šie un citi faktori darba devējiem un darbiniekiem radījuši satraukumu par atalgojumu, darba organizāciju un citiem nodarbinātības jautājumiem. Piedāvājam ieskatu apkopojumā par aktuālajiem darba tiesību jautājumiem saistībā ar Covid-19.

Vienoties, nevis "uzspiest"

Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ietekmē gan darba devējus, gan darbiniekus, tādēļ jāatceras, ka papildus galējiem Darba likumā (DL) paredzētiem līdzekļiem, piemēram, darba devēja uzteikums, darbinieku skaita samazināšana un kolektīvā atlaišana, likumā noteiktas arī tiesības grozīt noslēgto darba līgumu, vienojoties par abpusēji pieņemamu risinājumu.

Nereti uzņēmuma dīkstāves gadījumā darbiniekiem piedāvā izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai bezalgas atvaļinājumu. Jānorāda, ka darba devējs nevar šādu risinājumu "uzspiest", bet par to puses var vienoties labprātīgi. Tas attiecināms arī uz citiem darbiniekam piedāvātiem grozījumiem darba līgumā, kas aplūkoti turpinājumā.

Darba algas samazināšana

DL paredzētas darba devēja tiesības piedāvāt darbiniekam veikt grozījumus darba līgumā, piemēram, samazinot darba algu vai nosakot nepilnu darba laiku. Tomēr darbiniekam ir tiesības nepiekrist līguma grozījumiem, kas jebkurā gadījumā var rezultēties ar darba līguma uzteikumu. Ja panākta vienošanās par darba līguma grozījumiem un tās rezultātā samazināta darbinieka darba samaksa, darba devējam ir pienākums samaksāt iepriekš nolīgto algu vēl vismaz vienu mēnesi pēc grozījumu stāšanās spēkā.

Darbinieku skaita samazināšana

Darba devējs var veikt darbinieku skaita samazināšanu, ja tas pamatots ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, līdz ar to arī tad, ja valstī noteiktais ārkārtējais stāvoklis uzņēmumam radījis negatīvas sekas – uzņēmuma dīkstāvi vai finansiālās situācijas pasliktināšanos.

Tomēr jāņem vērā, ka tad, ja uzņēmumam ir daudz darbinieku, par samazināšanu var būt nepieciešams ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), darbinieku pārstāvjiem un arodbiedrībām, līdz ar to šis process situāciju neatrisinās nekavējoties.

Tāpat svarīgi, ka šādos gadījumos darbiniekam izmaksājams atlaišanas pabalsts. Ja vien darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks pabalsta apmērs, likvidējot darba devēju vai veicot darbinieku skaita samazināšanu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu DL 112. pantā noteiktajā apmērā.

Darbinieku kolektīvā atlaišana

Ziņots, ka saistībā ar situāciju, ko radījis Covid-19, NVA jau saņēmusi vairākus uzņēmumu paziņojumus par kolektīvo atlaišanu. Ja darba devējs ārkārtējās situācijas dēļ nolēmis veikt kolektīvo atlaišanu, par to jāziņo NVA, lai laikus būtu iespējams risināt bezdarba jautājumu, kas radies saistībā ar kolektīvo atlaišanu. Kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne ātrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas NVA.

Tāpat šādā gadījumā jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem, lai vienotos par atlaižamo darbinieku skaitu, atlaišanas norisi un darbinieku sociālajām garantijām. Tāpat darbinieku pārstāvji var iesniegt priekšlikumus darbinieku stāvokļa uzlabošanai šajā procesā.

Kolektīvā atlaišana ir darbinieku skaita samazināšana, ja atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:

  • pieci darbinieki, ja nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;
  • 10 darbinieki, ja nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;
  • 10% no darbinieku skaita, ja nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus;
  • 30 darbinieki, ja nodarbina 300 un vairāk darbinieku.

"Slēpta kolektīvā atlaišana"

DL paredzēts, ka darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Jānorāda, ka arī šādā gadījumā īpaši svarīgi, lai savstarpējā vienošanās ar darbinieku panākta labprātīgi un darbinieks apzinās tās sekas. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Valsts darba inspekcija (VDI) var sākt pārbaudi par darba tiesisko attiecību izbeigšanas apstākļiem, nopratinot darbiniekus, un tā var tikt uzskatīta par "slēptu kolektīvo atlaišanu".

Piemēram, 2008. gadā AS "PRESES NAMS" parakstīja vienošanos par darba attiecību izbeigšanu ar 72 darbiniekiem, bet neilgu laiku pēc darba attiecību izbeigšanas darbinieku pārstāvis vērsās VDI un Labklājības ministrijā, lūdzot izvērtēt situāciju. Kā secināms no publiski pieejamās informācijas, konkrētajā gadījumā "slēpta kolektīvā atlaišana" netika konstatēta, jo 72 darbinieki bija parakstījuši vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, tomēr tika izteikts viedoklis, ka tā varētu būt "slēpta kolektīvā atlaišana", kuras konstatēšanai nepieciešama izmeklēšana un darbinieku liecības.

Apmaksāta darbnespējas lapa

Darba devējiem, darbiniekiem un ģimenes ārstiem rodas neskaidrības arī par darbnespējas lapām. Piemēram, kurš maksā par dienām, ko darbinieks pavada karantīnā, ja viņš atgriezies no ārzemēm? Vai personām, kuras bijušas ciešā kontaktā ar Covid-19 saslimušo, ir tiesības uz apmaksātu darbnespējas lapu?

Personām, kam konstatēta saslimšana ar Covid-19, ir tiesības uz apmaksātu darbnespējas lapu.

Personām, kam ir simptomi, bet vēl nav saņemti testa rezultāti vai tie ir negatīvi, darbnespēju nosaka vispārējā kārtībā līdz slimības pazīmju izzušanai.

Savukārt personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, bet kurām nav simptomu, jāņem vērā, ka Ministru kabineta (MK) rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredzēts: personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna). Šādos gadījumos darbnespējas lapa nepienākas, bet darbiniekam ir iespēja vienoties ar darba devēju par strādāšanu attālināti vai izmantot atvaļinājumu. Jānorāda, ka tad, ja darbinieks ārzemēs bijis komandējumā vai darba braucienā, viņa prombūtni varētu uzskatīt par attaisnotu, tādējādi darba devējam būtu pienākums maksāt noteikto atlīdzību.

Epidemioloģiskās drošības likumā noteikts, ka kontaktpersona ir cilvēks, kurš bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram bijusi iespēja inficēties. Svarīgi, ka kontaktpersonām ir tiesības saņemt darbnespējas lapu tikai tad, ja:

  • Covid-19 slimniekam veikts laboratoriskais izmeklējums un tas ir pozitīvs;
  • to, ka persona bijusi ciešā kontaktā ar infekcijas slimnieku, noteicis epidemiologs.

Darbnespējas lapu apmaksa

Lai atvieglotu uzņēmēju slogu un izdevumus ārkārtējās situācijas apstākļos un sniegtu atbalstu darba devējiem darbnespējas lapu apmaksas nodrošināšanai, pieņemti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā 22. martā. Atbilstoši izmaiņām valsts apmaksā darbnespējas lapas:

  • ar Covid-19 saslimušajiem;
  • kontaktpersonām, kam epidemiologs noteicis karantīnu.

Šajās situācijās ārsts izrakstīs darbnespējas lapu B jau no pirmās dienas. Šo darbnespējas cēloņu dēļ slimības lapu no otrās dienas apmaksās valsts 80% apmērā no slimības pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ja darbinieks neievēro pašizolēšanos

Sociālajos tīklos parādījusies informācija, ka personas, kuras tikko atgriezušās no ārzemēm, turpina ikdienas gaitas un neievēro noteikto pašizolēšanos. Ņemot vērā Darba aizsardzības likumā iekļautās prasības, ja darba devējam ir informācija, ka kāds no darbiniekiem pēdējo 14 dienu periodā ir bijis ārvalstīs vai kontaktā ar Covid-19 inficētām personām, viņam ir pienākums nepielaist darbinieku pie darba pienākumu pildīšanas jeb atstādināt darbinieku no darba saskaņā ar DL 58. pantu. Ja vien darbiniekam nav iespēju veikt darbu no mājām, darba devējs tiesīgs ar rakstveida rīkojumu noteikt pagaidu aizliegumu atrasties darba vietā, par atstādināšanas laiku neizmaksājot darba samaksu.

Dīkstāves pabalsts

Uzreiz pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas valdība aicināja uzņēmējus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu, solot izstrādāt speciālu dīkstāves reglamentu. 2020. gada 26. martā MK papildināja iepriekš izstrādāto regulējumu par atbalstu konkrētām nozarēm, paredzot jaunu kārtību, ka jebkuras nozares darba devēji, ja tos skārusi Covid-19 izplatība un izpildīti noteikti kritēriji, ir tiesīgi pieteikties dīkstāves pabalsta kompensēšanai. Tas paredzēts MK noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Apmērs un periods

Dīkstāves pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus), 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Dīkstāves pabalsts paredzēts par laika periodu no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā lēmums par ārkārtējo situāciju.

Kas varēs pieteikties pabalstam?

Atbilstoši šī brīža regulējumam pieteikties dīkstāves pabalstam var darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības, salīdzinot ar 2019. gada martu, samazinājušies vismaz par 30%.

Savukārt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības, salīdzinot ar 2019. gada martu, samazinājušies vismaz par 20%, varēs pietiekties dīkstāves pabalstam, ja:

  • eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 tūkst. eiro;
  • izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 tūkst. eiro.

2020. gada 4. aprīlī stājušies spēkā grozījumi, nosakot, ka atbalstu būs tiesīgi saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim. Šiem uzņēmumiem ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķinās, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Svarīgi ņemt vērā, ka:

  • iesniegumā VID jānorāda pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs, kā arī par dīkstāves periodu. VID atteiks pabalsta izmaksu, ja, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatēs, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;
  • iesniegumam jāpievieno darba devēja apliecinājums, ka mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas un darbinieks neatrodas darbnespējas periodā.

MK noteikumos Nr. 165 paredzēti arī vairāki gadījumi, kad darba devēji nav tiesīgi pieprasīt dīkstāves pabalstu. Tie saistīti ar, piemēram, nodokļu parādu esamību un neiesniegtām deklarācijām, tādējādi parādot, ka saņemt valsts atbalstu iespējams tikai "priekšzīmīgiem" darba devējiem.

Kad pabalstu nepiešķir?

Dīkstāves pabalstu nepiešķir:

  • darba devējiem, kas nav iesnieguši VID visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;
  • ja darba devējam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds ir lielāks nekā 1000 euro un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums; ;
  • ja darba devējs izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā bijis izslēgts no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
  • ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
  • ja darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
  • ja darba devējs nav iesniedzis VID pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
  • ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;
  • darba devēja valdes locekļiem, ja darba devējs nodarbina darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem;par kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
  • darbiniekiem, kuri vienlaikus nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā vai veic saimniecisko darbību;
  • valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;
  • darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;
  • ja darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tostarp nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz 3% no darba devēja attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – 3% no darba devēja iepriekšējā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);
  • ja darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecināmi uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot, ja par atsevišķu pārkāpumu piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Krīzes skartajiem darba devējiem, kas iekļauti Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši MK noteikumiem Nr. 748 "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", VID nepiemēros pirmos divus nosacījumus (nodokļu parādu neesamība un deklarāciju neiesniegšana).

Pieteikšanās termiņš

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējām līdz 2020. gada 25. aprīlim VID elektroniskās deklarācijas sistēmā jāiesniedz noteiktas formas dīkstāves pabalsta iesniegums par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Covid-19 izraisītās krīzes laikā daudziem uzņēmējiem jāpieņem ne viens vien smags lēmums un jāizšķiras par rīcību tuvākajā nākotnē, ietekmējot ne vien uzņēmuma iespējas attīstīties, bet arī darbinieku intereses. Ņemot vērā DL regulējumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un dīkstāves pabalsta sniegto atbalstu, pirms beigu lēmuma pieņemšanas ieteicams rūpīgi izvērtēt iespējamos risinājumus.