Latvija, apzinoties savas ar starptautiskiem līgumiem uzņemtās saistības, ir izveidojusi juridiskus mehānismus, lai atbalstītu Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri bruņotā konflikta dēļ ir spiesti atstāt Ukrainas teritoriju un doties bēgļu gaitās. Šim mērķim pieņemts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (Likums), kurā skaidroti ukraiņu nodarbināšanas nosacījumi, kas jāņem vērā potenciālajiem darba devējiem Latvijā.
Vispirms jāpaskaidro, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi. Šīm personām ir tiesības saņemt atbalstu, kas noteikts Likumā, un iegūt pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā Patvēruma likuma izpratnē.
Likumā noteiktās nodarbinātības tiesību piešķiršanas priekšrocības un atvieglojumi piemērojami, ja konkrētās personas pieteikušās atbalsta saņemšanai. Jānorāda, ka pats par sevi Ukrainas civiliedzīvotāja statuss bez konkrētā pieteikuma Latvijas iestādēs vai diplomātiskajās pārstāvniecības un attiecīgi bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas nepiešķir Ukrainas iedzīvotājiem tiesības uz nodarbinātību Latvijā.
Tiesības uz nodarbinātību
Svarīgi uzsvērt, ka kara bēgļi ir īpaša piespiedu migrantu kategorija, kam, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, var nebūt ceļošanas dokumentu, jo pastāvīgā dzīvesvieta atstāta steigā, pastāvot reāliem draudiem savai un ģimenes locekļu dzīvībai. Tādējādi likumdevējs paredzējis tiesisko regulējumu gan gadījumos, kad Ukrainas civiliedzīvotājam – bēglim, ierodoties Latvijā un pieprasot pagaidu aizsardzību, ir līdzi ceļošanas dokuments, gan tad, ja tā nav.
Proti, Likumā paredzēta atvieglota kārtība, kādā Ukrainas valstspiederīgie iegūst tiesības uz nodarbinātību Latvijā. Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības šeit uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, attiecīgās iestādes, t.i., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Šajā gadījumā nepiemēro nosacījumus, kādi parasti attiecināmi uz vīzu pieprasījumiem, proti:
- nav nepieciešama derīga veselības apdrošināšanas polise;
- nav jābūt noteiktam finanšu līdzekļu apmēram.
Savukārt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam nav derīga ceļošanas dokumenta, PMLP piešķir uzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību – uz vienu gadu. Šāds uzturēšanās atļaujas veids piešķir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem.
Darba devējiem, kuri plāno pieņemt darbā ukraiņus, jāsaprot, ka Imigrācijas likuma izpratnē Ukrainas valstspiederīgie uzskatāmi par ārzemniekiem, t.i., trešās valsts pilsoņiem. Tā kā šobrīd Ukraina nav ES dalībvalsts, Līguma par Eiropas Savienības darbību IV sadaļas "Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite" noteikumi attiecībā uz Ukrainas valstspiederīgiem nav piemērojami. Tas nozīmē, ka vispārīgi ukraiņu ieceļotājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiegūst tiesības uz nodarbinātību pirms darba attiecību uzsākšanas Latvijā.
Atvieglojumi darba attiecību uzsākšanai
Tomēr, kā jau minēts, likumdevējs paredzējis atkāpšanos no Imigrācijas likuma un Ministru kabineta noteikumu Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" prasībām. Proti, apzinoties un saprotot ukraiņu, kas ierodas Latvijā pagaidu aizsardzības saņemšanai, sarežģīto ekonomisko situāciju, paredzēts unikāls regulējums – šīm personām iespējams uzsākt darba attiecības bez tiesību uz nodarbinātību piešķiršanas. Šāda ekskluzīva iespēja ir gadījumos, kad Ukrainas civiliedzīvotājam ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments. Šīm personām ir tiesības uzsākt darba attiecības ar Latvijas darba devēju, nesaņemot ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Darba līgums šādā gadījumā jāslēdz ne ilgāk kā uz 30 dienām.
Šīs, manuprāt, unikālās likumiskās priekšrocības piešķiršana tomēr neizslēdz ukraiņu ieceļotāja pienākumu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas iesniegt pieteikumu PMLP ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.
Kā cits izņēmums no vispārējās ārzemnieku nodarbināšanas kārtības paredzēts, ka Ukrainas iedzīvotāju nodarbināšanai darba devējam nav jāreģistrē vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā tas ir citu ārzemnieku nodarbināšanas gadījumā. Proti, darba devējiem, pirms nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju, nav jāizsludina vakance un nav jāgaida 10 darba dienas, lai ļautu tai pieteikties vietējiem darba meklētājiem.
Lai algotu Ukrainas iedzīvotājus, nav piemērojama normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, kas nav mazāka par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā (no 2022. gada 1. aprīļa tie ir 1277 eiro pirms nodokļu samaksas).
Izņēmumi darba pienākumu veikšanai
