Jau kādu laiku globālās tendences liecina, ka darba tirgus paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Turpinoties Covid-19 krīzei un palielinoties attālinātā darba nozīmei, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus, īpaši tad, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.

Attālinātais darbs no ārvalstīm

Nodarbinot ārvalstī tās nodokļu rezidentu un slēdzot tiešo darba līgumu, Latvijas uzņēmumam rūpīgi jāizvērtē vairāki juridiskie un nodokļu jautājumi.

  • Vai no ārvalsts veiktais darbs nerada darba devējam pienākumu reģistrēties ārvalsts reģistros, tostarp nodokļu vajadzībām? Vai šo pienākumu var uzņemties darbinieks?
  • Vai attālinātais darbs nerada pienākumu ārvalstī maksāt personāla nodokļus? Pēc cik ilga laika rodas šāds pienākums?
  • Kādi normatīvie akti attiecināmi uz šo darba līgumu? Kā tie regulē darba devēja pienākumus, piemēram, darba algas apmēra noteikšanu, virsstundu apmaksu, darbinieka izdevumu segšanu un dažādus papildu labumus (piemēram, obligāto apdrošināšanu)?
  • Vai attālinātais darbs nerada pienākumu ārvalstī maksāt arī uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), jo tur radusies pastāvīgā pārstāvniecība? Cik ilgs periods iespējams bez šāda riska?

Ja uzņēmums ārvalstī nodarbina tās nodokļu rezidentu,vairumā gadījumu rodas pienākums ārvalstī maksāt personāla nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai līdzvērtīgus maksājumus) no pirmās darba dienas. Izņēmumi ir iespējami, ārvalstī nodarbinot Latvijas vai citas valsts rezidentu. Turklāt uz šādu nodarbinātību attiecināmi arī ārvalsts nodarbinātību regulējošie normatīvie akti, piemēram, Darba likums.