Kopīgais un atšķirīgais darbinieku vakcinācijā Baltijas valstīs
2021-12-13
Ilze Jankeviča, ZAB “LEADELL Vītols”, zvērināta advokāte
Vienmēr interesanti salīdzināt Baltijas valstu pieeju dažādos jautājumos – it kā esam pavisam blakus, tomēr daudzos jautājumos, tostarp darba attiecību regulējumā, pieejas ir atšķirīgas. Šoreiz piedāvājam salīdzināt, kāda ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieeja jautājumos par darbinieku vakcināciju. Kas katrā no valstīm ir obligāti, bet kas ne?
Marko Pilv, advokātu birojs "LEADELL Pilv" (Igaunija), partneris, zvērināts advokāts
Hendrik Rätsep, advokātu birojs "LEADELL Pilv" (Igaunija), jurists
Tomas Karpičius, advokātu birojs "LEADELL Balčiūnas & Grajauskas" (Lietuva), jurists
Kotryna Pociūtė, advokātu birojs "LEADELL Balčiūnas & Grajauskas" (Lietuva), juriste
Lai pasargātu gan iedzīvotājus, gan ekonomiku, Baltijas valstis veic pasākumus Covid-19 vīrusa izplatības kontrolēšanai un ierobežošanai. Visas trīs valstis izstrādājušas un ieviesušas vēl nebijušas pieejas vīrusa izplatības kontrolēšanai. Ņemot vērā, ka tiesību akti bieži vien paliek soli iepakaļ reālās dzīves notikumu gaitai, sabiedrībā valda plašas diskusijas, ko darba devēji var darīt, lai pasargātu savus darbiniekus un klientus no vīrusa nekontrolētas izplatības. Esam izanalizējuši kopīgo un atšķirīgo Baltijas valstu regulējumos, piedāvājot salīdzinošu pārskatu par aktuālākajiem darba attiecību aspektiem, ko ietekmējusi pandēmija.
Amerikas Savienoto Valstu kongress 2023.gada sākumā nobalsoja par lietotnes “TikTok” aizliegšanu valdības darbinieku ierīcēs saistībā ar bažām par spiegošanu no Ķīnas puses, lai pasargātu no iespējamiem kiberuzbrukumiem. Kopš tā brīža valsts iestādes viena pēc otras ieviesa aizliegumu darbiniekiem izmantot “TikTok” ierīcēs, kas tiek lietotas darba vajadzībām. Tāpat atsevišķi uzņēmumi arī citās valstīs ir lieguši darbiniekiem darba telefonos izmantot šo lietotni. Vai šāds aizliegums ir juridiski pamatots?
Darba tiesības
06:00, 25. Apr. 2024
Darbinieks ir spiests kavēt darbu piespiedu kārtā, laikā, kad tā sniegtie pakalpojumi ir ļoti nepieciešami, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, jo darba devējs noslēdzis ar darbinieku darba līgumu uz nenoteiktu laiku, lai arī tas neatbilst nevienam no Darba likuma 44.pantā paredzētajiem īslaicīga darba veidiem, tādā veidā liedzot saņemt piemaksu par darbu Covid-19 laikā. Vai darba devējs rīkojies prettiesiski? Vai darbiniekam ir tiesības uz piemaksām, ja darbs tiek kavēts piespiedu kārtā?
Darba tiesības
06:00, 15. Apr. 2024
Darbinieks uzņēmumā nostrādājis 10 gadus, bijis aizrautīgs sava darba darītājs, tādēļ atvaļinājuma izmantošanu atlicis uz vēlāku laiku. Tad nācis jauns projekts, jauni izaicinājumi, jauns atvaļinājuma gads, kurā atkal šķitis, ka brīvdienu izmantošana pagaidīs. Gadu gaitā darbinieka neizmantotais atvaļinājums uzkrājies vairāku nedēļu apjomā. Dienā, kad darba devēja un darbinieka ceļi šķiras, rodas jautājums – vai un kādā apmērā darbiniekam pienākas neizmantotā atvaļinājuma kompensācija?
Darba tiesības
06:00, 8. Apr. 2024
Lai arī jau šobrīd spēkā esošā Darba likuma redakcija neļauj nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas, tomēr valda uzskats, ka likums ir pārlieku vispārīgs un praksē neefektīvs, tāpēc ir tapuši jaunākie grozījumi darba likumā par krievu valodas lomas mazināšanu darba tirgū. Šos grozījumus Saeima 2023.gada nogalē ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Apskatām paredzētās izmaiņas.
Darba tiesības
06:00, 3. Apr. 2024
Ja darba devējs vēlas nodarbināt personas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu rezidenti, tas prasa zināmas pūles gan no darbinieka, gan darba devēja puses. Process ir laikietilpīgs, jo saistīts ar imigrācijas jautājumiem, proti, iecerētajam darbiniekam pirms darba uzsākšanas vispirms jāiegūst uzturēšanās un nodarbinātības tiesības. Kādi nosacījumi jāizpilda, lai varētu pieņemt darbinieku no ārzemēm?
Darba tiesības
06:00, 2. Apr. 2024
Gada sākums katrā darbavietā parasti ir laiks, kad ikviens darbinieks sāk plānot, kā pavadīt savu atvaļinājumu. Tomēr saistībā ar to praksē bieži vien rodas neskaidrības. Apskatām pamatlietas par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību.
Darba tiesības
06:00, 18. Mar. 2024
Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošana darbā ir viens no izplatītākajiem darbinieku prasījumiem tiesā. Darba devējam strīda gadījumā jāsniedz pierādījumi gan par piemērotā pamatojuma atbilstību konkrētai situācijai, gan likumā noteiktā procesa ievērošanu.
Darba tiesības
06:00, 11. Mar. 2024
Latvijā darbiniekus var motivēt dažādos veidos – organizējot darba pasākumus, piešķirot veselības apdrošināšanu, darba automašīnu un telefonu, kā arī uzņēmuma akciju/daļu pirkuma tiesības. Visi darbiniekam piešķirtie labumi, ko var personificēt un kam nav likumā noteikta atbrīvojuma, ir apliekami ar nodokļiem. Tomēr likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēta arī virkne labumu, ko darba devējs var nodrošināt bez papildu nodokļu sloga.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 4. Mar. 2024
Kopš pandēmijas krīzes sākuma uzsākta aktīva jautājuma risināšana par attālinātā darba vienota regulējuma pieņemšanu. Kādas izmaiņas ir apspriestas Eiropas līmenī saistībā ar attālinātā darba pieaugošo tendenci? Kas turpmāk būs jāņem vērā darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus, kas veic darba pienākumus attālināti?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 26. Feb. 2024
Darba likumā esošais darba tiesisko attiecību institūts – pārbaude jeb pārbaudes laiks – praksē bieži vien tiek piemērots nepareizi. Tāpēc ļoti svarīgi atcerēties, ka pareiza institūta piemērošana nesaistās tikai ar atbilstību normatīvajiem aktiem, bet arī ar likuma mērķa īstenošanu (likuma garu) un labas ticības principa ievērošanu.
Darba tiesības
06:00, 8. Feb. 2024
Darba likums paredz darbiniekam vairākas iespējas darba līguma uzteikšanai, taču katrai no tām piemērojami atšķirīgi nosacījumi. Vienīgais kopējais nosacījums ir darbinieka brīvas gribas izpaudums, kam jābūt izteiktam rakstveidā. Svarīgi atcerēties, ka emociju iespaidā izmesta frāze par darba pamešanu nav pamats izbeigt darba tiesiskās attiecības.
Darba tiesības
06:00, 5. Feb. 2024
Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļā paredzēti pieci pamatojumi, kas piemērojami darba līguma uzteikumam saistībā ar darbinieka uzvedību. Katra pamatojuma piemērošanai ir noteikti pamatkritēriji, taču to praktiskā piemērošana prasa dziļāku izpratni. Tāpat likums nosaka darba devēja pienākumu ievērot noteiktu procesu darba līguma uzteikumam. Kā pareizi uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz darbinieka uzvedību?
Darba tiesības
06:00, 22. Jan. 2024
Vai darba devējs var iestrādāt darba līgumā punktu par obligātām virsstundām un norīkot darbam citā pilsētā bez darbinieka piekrišanas?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 2. Jan. 2024
Darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Kādi nosacījumi jāievēro, aizstājot samaksu ar brīvdienām?
Klausies
Darba tiesības
09:09, 14. Dec. 2023
Darbinieku nostrādātā darba laika uzskaite jau sen bijis darba devēja pienākums, taču praksē šim jautājumam darba devēji nereti pieiet formāli, darba laika uzskaites tabelēs atzīmējot darbinieku nostrādātās stundas pēc savas izpratnes. Šāda pieeja praksē var radīt dažādas strīdus situācijas.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 13. Nov. 2023
