Kā pierādīt tiesības uz atvieglojumiem
2026-02-10
Jadviga Neilande, sertificēta nodokļu konsultante
Darbiniekiem, kuru aprūpē ir persona ar veselības traucējumiem, likumos ir paredzēti vairāki atvieglojumi: speciāla darba laika organizācija, papildatvaļinājums, noteiktos gadījumos arī finansiālais atbalsts. Taču, lai darba devējs tos varētu piemērot, nepieciešami pierādījumi. Kādi dokumenti/pierādījumi ir jāiesniedz darba devējam, saglabājot diskrētumu un konfidencialitāti?
Kādi atvieglojumi pienākas
Speciāla darba laika organizācija
Bērnam ar veselības traucējumiem nepieciešami regulāri ārsta apmeklējumi vai arī citi pakalpojumi. Darba likuma 147.panta 3.daļā noteikts, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījuma dēļ, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Tāpat šī panta 2. un 4.daļa paredz, ka darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par īslaicīgu prombūtni darbinieks laikus paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.
Darba likumā ir noteikti gadījumi, kad darba līgumu var slēgt uz noteiktu laiku, un viens no tiem ir sezonas darbi. Kas ir sezonas darbi, kas jāņem vērā, slēdzot līgumu uz noteiktu laiku, un kādi nosacījumi jāievēro, lai šāds līgums nepārtaptu par līgumu uz nenoteiktu laiku, izskatām šajā publikācijā.
Darba tiesības
06:29, 31. Mar. 2026
Mūsdienu darba vide piedzīvo tektoniskas pārmaiņas, kurās tradicionālais dalījums starp darba laiku un privāto dzīvi pakāpeniski izzūd, dodot vietu integrētākiem modeļiem. Viena no pēdējās desmitgades zīmīgākajām tendencēm globālajā darba tirgū ir biznesa darījumu apvienošana ar atpūtu. Kas no juridiskās un grāmatvedības puses jāņem vērā, komandējumā dodoties kopā ar ģimenes locekļiem vai draugiem?
Darba tiesības
05:57, 26. Mar. 2026
Darba devēji meklē dažādas iespējas, lai noturētu labi strādājošus darbiniekus, tomēr, ja tas neizdodas, ļoti svarīgs ir jautājums par uzņēmuma interešu aizsardzību pēc darba attiecību izbeigšanās. Kā ierobežot darbinieka iespējas strādāt pie konkurenta? Vai uzņēmumi var vienoties par darbinieku nepārvilināšanu? Skaidrojam, kā darba devēji var tiesiski veicināt darbinieku palikšanu un kādas vienošanās ir iespējams noslēgt, lai bijušie darbinieki nekaitētu uzņēmuma komercinteresēm.
Darba tiesības
06:10, 24. Mar. 2026
Vai darba devējs saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem var izmantot darbinieka personīgo telefona numuru? Vai par to ir jāvienojas atsevišķi? Darbinieka telefona numurs ir norādīts darba līgumā, bet nekur nav noteikts, ka to var izmantot saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem, kā arī citās situācijās. Skaidrojam!
Darba tiesības
06:00, 17. Mar. 2026
Darbinieks – transportlīdzekļa vadītājs – iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, kurā bojāts darba devējam piederošs transportlīdzeklis un tā remonts ir radījis zaudējumus darba devējam. Vai un kādā apmērā no darbinieka var prasīt atbildību par darba devējam radītajiem zaudējumiem? Kā šos zaudējumus piedzīt, ja darbinieka alga ir daudz mazāka par radītajiem zaudējumiem?
Darba tiesības
06:00, 10. Mar. 2026
Ierasts, ka darba devējs veic atlasi un darba līgumu slēdz ar profesionāli. Savukārt, lai pārliecinātos par atlases pozitīvo rezultātu, darba līgumā tiek paredzēts pārbaudes laiks. Tomēr gadās, ka darbiniekam nav darbam nepieciešamās prasmes un viņš ir jāapmāca uzņēmumā, – vai šādā situācijā drīkst slēgt prakses līgumu, bet darba līgumu – tikai pēc apmācībām?
Darba tiesības
06:00, 6. Feb. 2026
Vai un kādos gadījumos darba devējam iekšējos noteikumos darbiniekiem jāaizliedz tas, kas jau ir aizliegts ar likumu? Piemēram, ar darba telefonu veikt nelegālas darbības, ar darba automašīnu pārsniegt braukšanas ātrumu, lejupielādēt nelicencētu programmatūru.
Darba tiesības
06:00, 9. Jan. 2026
Personāla atlases process arvien biežāk ietver dokumentu apmaiņu elektroniski vēl pirms darbinieks fiziski ir ieradies darba vietā. Situācija, kad uzņēmums topošajam darbiniekam nosūta darba līguma projektu e-pastā, ir kļuvusi par standarta praksi. Taču, vai darba devējam ir pienākums topošo darbinieku pirms darba uzsākšanas iepazīstināt arī ar iekšējās kārtības noteikumiem un tos nosūtīt e-pastā kopā ar līgumu?
Darba tiesības
06:00, 9. Dec. 2025
Darba devējs var būt spiests mainīt darbinieka darba laiku neparedzētu apstākļu dēļ, piemēram, cita darbinieka darbnespējas, pasūtījumu skaita pieauguma vai organizatorisku iemeslu rezultātā. Šāda nepieciešamība var rasties gan praktisku, juridisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ, gan pēc paša darbinieka lūguma. Piemērojot Darba likuma noteikumus, rodas jautājums – vai visos gadījumos darba laika grozījumiem ir nepieciešama darbinieka piekrišana, un, ja tā nav vajadzīga, cik savlaicīgi darbinieks par šīm izmaiņām jāinformē?
Darba tiesības
06:00, 17. Nov. 2025
Darbinieks salīdzinājumā ar pārējiem kolēģiem ļoti bieži slimo, bet slimības lapu neņem un strādā no mājām. Slimības laikā viņa darbs nav tik produktīvs. Vai šādā situācijā var runāt par nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem darbiniekiem? Vai darba devēja rīcība ir pareiza?
Darba tiesības
06:00, 5. Nov. 2025
Ikviens uzņēmums var saskarties ar situāciju, kad ekonomisku iemeslu dēļ ir jāsamazina darbinieku skaits. Kā juridiski pareizi to pamatot? Vai pietiek ar “pasūtījumu kritumu” vai arī jābūt konkrētiem pierādījumiem, piemēram, finanšu datiem? Kā izvērtēt, kurus darbiniekus atlaist, kurus – paturēt? Skaidrojam, kādi ir galvenie priekšnoteikumi un darba devēja pienākumi, lai samazinātu darbinieku skaitu atbilstoši likuma prasībām un izvairītos no kļūdām.
Darba tiesības
06:00, 15. Okt. 2025
Dažādi papildu labumi, piemēram, veselības apdrošināšana, transporta izmaksu segšana, apmācības, līdzās algai kļūst par ierastu praksi darbinieku atalgošanā. Vai var veidot katram darbiniekam individuālu “labumu grozu”, un kādi juridiskie un ētiskie principi ir jāņem vērā?
Darba tiesības
06:00, 29. Sep. 2025
Kādos gadījumos darba devējam ir pienākums piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas? Piemēram, darbinieks lūdz bezalgas atvaļinājumu, jo ieplānojis doties uz koncertu Vācijā, aviobiļetes jau nopirktas, viesnīca rezervēta, tomēr atvaļinājuma dienas ir iztērētas. Kādos gadījumos darba devējs drīkst atteikt? Cik garš drīkst būt bezalgas atvaļinājums? Un vai bezalgas atvaļinājums uzkrāj ikgadējā atvaļinājuma dienas?
Darba tiesības
06:00, 24. Sep. 2025
Vai darbinieka privāts komentārs vai publikācija sociālajos tīklos ārpus darba laika vienmēr uzskatāma tikai par “privātu viedokļa paušanu”, vai arī tas varētu būt pamats pat darba tiesisko attiecību izbeigšanai, ja tiek apdraudēta darba devēja reputācija? Kurā brīdī nosakāma robeža starp darbinieka vārda brīvību un darba devēja interesēm?
Darba tiesības
06:00, 18. Sep. 2025
