Grūtniecība un mazuļa ienākšana ģimenē nereti tiek dēvēta par sievietes dzīves skaistāko laiku, kad visa uzmanība tiek veltīta bērnam. Jauki, ja mazuļa aprūpē aktīvi iesaistās tēvs vai reizēm kāda cita uzticības persona, – arī viņiem ir tiesības uz pabalstu un saistoši citi juridiskie aspekti, kas skar pēcdzemdību periodu.

Līdz 2022.gada 2.augustam Latvijai, tāpat kā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bija jāpārņem direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības. Šī direktīva paredz dažādas izmaiņas, kas ieviestas likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un stājas spēkā 1.augustā.

Kā norādīts anotācijā, likuma grozījumi vērsti uz to, lai nodrošinātu efektīvāku sociāli apdrošināto personu aizsardzību un lai kopumā veicinātu darba un ģimenes dzīves harmonizāciju, stiprinātu ģimenes dzīves aizsardzību un plašāku iesaistīšanos bērna aprūpē.

Paternitātes pabalsts

Ar likuma grozījumiem 10.1pantā paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs un izmaksās par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām (līdz šim likums paredzēja, ka pabalstu piešķir par 10 kalendārām dienām).

Pants papildināts arī ar jaunu 3.punktu, kurā norādīts, ka šādu paternitātes pabalstu izmaksās vienai personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam pārtrauktas aizgādības tiesības. Šāda norma ieviesta, lai izpildītu 2020.gada 12.novembra Satversmes tiesas spriedumu lietā 2019-33-01, kurā tika atzīts: likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimeņu tiesības bērna dzimšanas gadījumā. Tātad likumdevējs nav rīkojies atbilstoši Satversmei. Ar spriedumu tika nolikts pienākums Saeimai noteikt viendzimuma pāriem bērna piedzimšanas gadījumā tiesības otram partnerim saņemt 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.