Darbinieku apmācību organizēšana veicina uzņēmuma konkurētspēju un uzlabo strādājošo prasmes veiksmīgai darbībai uzņēmuma interesēs. Vienlaikus darba devējiem šai procesā mēdz būt dažādas grūtības, kas darbinieku izglītošanas procesu neļauj īstenot pietiekami raiti, tostarp lielas izmaksas un valsts atbalsta trūkums, grūtības apmācību norisi savienot ar darba grafiku, kā arī darbinieku motivācijas trūkums.

Raksta līdzautore: Linda Lielbriede, juriste

Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana

Darba devēja lēmums rīkot darbinieku apmācības ir stratēģisks solis, attīstot uzņēmumu un pilnveidojot strādājošo spējas. Darba likuma (DL) 96. pantā noteiktas darba devēja tiesības nosūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Tāpat izplatīta prakse ir iekšējo apmācību organizēšana, kur darbinieki papildina zināšanas, uzklausot pieredzes bagāto kolēģu stāstījumu par dažādiem darba izpildes aspektiem, piemēram, pārdošanu, saskarsmi ar klientiem, darba drošību u.tml. tematiem.

Profesionālā apmācība raksturojama kā profesionālās izglītības programmas apguve, kuras rezultātā darbinieks iegūst diplomu, kas apliecina spēju darboties kādā specialitātē. Savukārt kvalifikācijas paaugstināšana ir daudz plašāku pasākumu kopums, kura mērķis ir uzlabot un paplašināt darbinieka praktiskās iemaņas, kas sekmē tā pienākumu izpildi darba devēja labā. Profesionālā apmācība laika ziņā visbiežāk ir laikietilpīgāks un apjomīgāks process, tādēļ darba devējam atbildīgi jāizvērtē līdzekļu ieguldīšanas rentabilitāte un jāizvērtē darba izpildes organizatoriskie aspekti.