Darbinieks strādā mājās – kurš maksā par sabojātu inventāru?
2022-05-02
Stella Kaprāne, SIA "WALLESS zvērinātu advokātu birojs", juriste
Klausies
Lai gan Covid-19 ierobežošanas pasākumi jau atcelti, attālināto darbu uzņēmumos izmantos arī turpmāk. Tātad joprojām radīsies ar tam nepieciešamā aprīkojuma iegādi un darba vietas iekārtošanu saistīti izdevumi. Atgādināsim, kuram par tiem jāmaksā, kā arī noskaidrosim, vai var atgūt darbiniekam izmaksātu kompensāciju par darba aprīkojumu, ko tas salauzis!
Kāds lasītājs vaicā: "Darbinieks strādā attālināti. Darba vietas iekārtošanai viņš iegādājies datorkrēslu par 150 eiro, un darba devējs piekritis kompensēt šos izdevumus. Pēc neilga laika darbinieks krēslu salauzis un ir jāpērk vietā jauns. Vai darba devējs var atprasīt samaksāto kompensāciju? Vai darbiniekam var prasīt aizstāt sabojāto krēslu par saviem līdzekļiem? Vai salauztais krēsls uzskatāms par darba devējam nodarītiem zaudējumiem? Vai šo summu drīkst ieturēt no darba algas?" Analizējam!
Attālinātā darba izdevumi
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 53. panta 1. daļu darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja viņš ar darba devēju nav vienojies citādi. Tomēr ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. augustā, DL papildināts ar 76. panta 4. daļu, nosakot attālinātā darba definīciju, proti, attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, kad darbu, ko darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmumā, pastāvīgi vai regulāri veic ārpus uzņēmuma, tostarp darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Bieži vien nākas redzēt, ka uz konkrētu amatu tiek izsludināts atkārtots konkurss. Vai tas nozīmē, ka iepriekšējā reizē netika atrasts piemērots kandidāts? Kā atlases procesā tiek vērtēti potenciālie darbinieki? Vai pastāv likuma normas, kurās noteiktas prasības par darba pieredzi?
Darba tiesības
06:00, 4. Nov. 2024
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, 2024.gada 19.septembrī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem, izvirzot nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām darba pienākumu veikšanai. Kas jāievēro darba devējiem un kas mainīsies darba tirgū? Kādās jomās svešvaloda nav obligāta, bet kādās darba devējs tomēr drīkstēs to prasīt arī turpmāk?
Darba tiesības
06:00, 28. Okt. 2024
Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.
Darba tiesības
06:00, 7. Okt. 2024
Dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Vai šādā gadījumā drīkst izvirzīt prasību tiesā? Kā to izdarīt?
Darba tiesības
06:00, 30. Sep. 2024
Gada sākumā plaši izskanēja, ka Latvijas valdība lēmusi pārskatīt imigrācijas regulējumu par labu tā vienkāršošanai, kā arī spert soļus, lai atvieglotu ārzemju darbinieku piesaisti un mazinātu birokrātisko slogu. Tika iecerēts grozīt un papildināt virkni normatīvo aktu. Ievērojot, ka imigrācijas jautājumi Latvijā vēsturiski bijuši stingri vai pat pārregulēti, šāda apņēmība izraisīja lielu interesi.
Darba tiesības
06:00, 16. Sep. 2024
Kā rīkoties, ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt strādāt nolīgto darbu? Kā šis fakts ir jāpaziņo darba devējam? Un kā rīkoties darba devējam, ja viņam ir aizdomas, ka darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nolīgto darbu, tomēr pats darbinieks tā neuzskata?
Darba tiesības
06:00, 9. Sep. 2024
Darbinieks piekrīt ieturējumu veikšanai. Varētu domāt, ka lielākā darba devēja problēma atrisināta, jo nav jāvelta cilvēkresursu, laika un finanšu līdzekļi, vēršoties tiesā. Pirmais svarīgais solis ir veiksmīgi pārvarēts, taču līdz galarezultātam vēl ir vairāki nosacījumi, kas darba devējam jāievēro.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 12. Aug. 2024
Darba likuma 84. un 85.pants regulē vienošanos starp darba devēju un darbinieku par konkurences ierobežojumu darbiniekam pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Apskatām, ko nozīmē šāda vienošanās un kas tajā būtu jāiekļauj.
Darba tiesības
06:00, 29. Jūl. 2024
Nereti starp darba devēju un darbinieku rodas no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar tām saistītas domstarpības, kuru atrisināšana var būt sarežģīta un laikietilpīga. Pamatprincips paredz, ka radies strīds vispirms ir jāmēģina risināt savstarpēju pārrunu ceļā, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Kādi ir darba strīdu veidi un vai darbinieks ir tiesīgs ikvienā gadījumā piesaistīt advokātu strīda atrisināšanai?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 22. Jūl. 2024
Platformu darbinieki bieži vien darbojas kā pašnodarbinātie vai neatkarīgie līgumslēdzēji, lai gan praksē viņu darba apstākļi bieži vien līdzinās tradicionālajiem darbiniekiem, un tas nozīmē, ka šie darbinieki nesaņem līdzvērtīgas sociālās garantijas, salīdzinot ar "parastajiem" darbiniekiem. Lai risinātu šo problēmu, 2024.gada 30.maijā Eiropas Parlaments pieņēma jaunu direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā.
Darba tiesības
06:00, 15. Jūl. 2024
Darba likums nosaka aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – pirms arodbiedrības piekrišanas saņemšanas. Vai arodbiedrībai ir pienākums pamatot savus lēmumus? Un kāda ir arodbiedrības atbildība gadījumā, ja tās lēmuma dēļ darba devējam ir radušies zaudējumi?
Darba tiesības
06:00, 1. Jūl. 2024
Kā atšķiras darbinieka sociālā aizsardzība darba līguma un uzņēmuma līguma gadījumā?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 19. Jūn. 2024
Darba devējam radušās aizdomas, ka darbiniekam ir nepamatoti izsniegta slimības lapa. Vai darba devējs drīkst prasīt slimības lapas anulēšanu? Kādas ir darba devēja tiesības?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 3. Jūn. 2024
Uzņēmums vēlas piesaistīt kvalificētus ārvalstu speciālistus no trešajām valstīm. Latvijā tiem nepieciešama uzturēšanās atļauja. Ar ko atšķiras Eiropas Savienības zilā karte no termiņuzturēšanās atļaujas?
Darba tiesības
06:00, 30. Mai. 2024
Darbinieks laiku pa laikam darbā uzvedas destruktīvi, publiski izsakās par paškaitējuma iespējām, kā arī nereti emocionāli uzbrūk savam vadītājam, izgāžot savas dusmas un emocijas. Kā darba devējam rīkoties šādā situācijā? Vai, konstatējot šādu uzvedību, darba devējs drīkst darbinieku atstādināt vai nepielaist pie darba? Vai darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku pie ārsta veikt izmeklējumus, ja ir aizdomas, ka darbinieka psihoemocionālās veselības stāvoklis nav stabils?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 27. Mai. 2024