Sākas beidzamais vasaras mēnesis, un daudzi jaunieši vasarā strādā. Praktiska darbība paralēli mācībām pilnveido bērnus un jauniešus, taču darba devējam ir svarīgi zināt, kādos darbos un kādā kārtībā drīkst nodarbināt nepilngadīgas personas, lai izvairītos ne tikai no iespējamiem nelaimes gadījumiem darba vietā, bet arī administratīvajiem sodiem.

Pirms pievērsties Darba likuma (DL) u.c. tiesību aktu regulējumam, jānoskaidro šajos normatīvajos aktos lietoto jēdzienu nozīme, jo tā var būt svarīga nepilngadīgu personu nodarbināšanas izpratnei. Lai gan saskaņā ar Civillikuma (CL) 219.pantu nepilngadība turpinās, līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu (atsevišķos gadījumos pilngadību var pasludināt agrāk – skat. CL 220.pantu), DL nošķirti divi jēdzieni – bērns un pusaudzis. DL 37.panta 1.daļā noteikts, ka bērns šī likuma izpratnē ir persona, kas jaunāka par 15 gadiem vai kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, savukārt pusaudzis saskaņā ar DL 37.panta 4.daļu ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas nav uzskatāma par bērnu 37.panta 1.daļas izpratnē. Šo vecuma "iedalījumu" būtiski ņemt vērā, jo, kā norādīts turpmāk, atsevišķos tiesību aktos paredzēts speciāls regulējums bērnu vai pusaudžu nodarbināšanai.