Aktuālākie praktiskie jautājumi par dīkstāves pabalstu
2020-04-28
Alise Valdemāre, ZAB "BDO Law", juriste
Atbalstot Covid-19 radītās krīzes ietekmētos darba devējus, daudzās nozarēs nodarbinātie jau šobrīd saņem valsts apmaksātu dīkstāves pabalstu, tomēr tikpat daudz ir arī neatbildētu jautājumu un neskaidrību par kvalificēšanos pabalstam, tā apmēru, atteikuma iemesliem u.c. dīkstāves aspektiem krīzes laikā. Piedāvājam ieskatu aktuālajā darba tiesību un dīkstāves pabalsta problemātikā Covid-19 laikā atbilstoši mūsu novērojumiem, sniedzot šajā jomā juridisko palīdzību klientiem.
Dīkstāve vai samazināts darba laiks?
Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi šķiet efektīvi cīņai ar vīrusu, bet daudzu nozaru uzņēmumiem un darbiniekiem tie likuši ievērojami savilkt jostas un pārdomāt turpmāko darba organizāciju. Šādos apstākļos būtiska ir arī jebkura valsts atbalsta mehānisma savlaicīga saņemšana, kas palīdzētu krīzes pārciešanai.
Viens no kritērijiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", lai darba devējs varētu pieteikties dīkstāves atbalstam, ir apstāklis, ka darbinieki patiešām atrodas dīkstāvē un netiek nodarbināti. Proti, dīkstāves pabalsts pienākas tikai darbiniekiem, kuri nestrādā krīzes dēļ, nevis strādā mazāk. Darbiniekiem par samazinātu darba laiku dīkstāves pabalsts nav piemērojams.
Viesu izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju darbība, kā arī sporta un spēļu zāļu darbība valstī noteikto ceļošanas ierobežojumu vai tiešas darbības aizlieguma dēļ šobrīd pārsvarā ir apstājusies pilnībā, un darba devējam, ja tas kvalificējas visiem dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijiem, ir tiesības pieteikt darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai. Atšķirīgā situācijā ir, piemēram, tirdzniecības centros esošie veikali u.c. pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ierobežota tikai nedēļas nogalēs.
Kvalificēta darbaspēka trūkums, kas iet roku rokā ar esošo darbinieku pārslodzi un izdegšanu, jau kādu laiku ir kļuvis par aktuālu problēmu gan Latvijas, gan Eiropas Savienības darba tirgū. Un šis nav tikai fiziskās un psihiskās veselības jautājums – to var aplūkot arī no juridiskā viedokļa, jo rada dažādas faktiskas un tiesiskas sekas arī darba devējam.
Darba tiesības
06:00, 3. Feb. 2025
Darba pienākumu veikšanai darbiniekiem nereti tiek piešķirta piekļuve dažādām uzņēmuma datubāzēm vai informācijas sistēmām. Ko darīt, ja darbinieks šīs datubāzes izmanto arī savās interesēs? Vai šis var būt iemesls darba līguma uzteikumam? Šādu rīcību vērtējis Senāts 2024.gada 17.oktobra lietā SKC-943/2024.
Darba tiesības
11:00, 27. Jan. 2025
Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas ieviest mākslīgā intelekta (MI) rīkus, lai efektivizētu dažādus darba procesus. Tomēr MI rīku izmantošana palielina risku neapzināti pārkāpt, piemēram, autortiesības vai datu aizsardzības tiesības, kas var novest pie atbildības par neatļautu vai nepareizu MI izmantošanu, ja tā notikusi darba laikā vai veicot darba uzdevumus. Visbiežāk šāda atbildība iestāsies tieši darba devējam, ja darba devējs būs saskaņojis MI izmantošanu.
Darba tiesības
06:00, 6. Jan. 2025
Darba devēja ieguldījums darbinieku profesionālajā apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus, kas pozitīvi ietekmē gan darbiniekus, gan uzņēmuma darbību kopumā. Uz kāda veida apmācībām darba devējs var nosūtīt darbiniekus? Ko no šīm apmācībām var iegūt darba devējs?
Darba tiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Atvaļinājuma piešķiršana skolēnu brīvlaikā ir aktuāls jautājums daudziem vecākiem, kuri vēlas pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem, vēl jo vairāk, ja nav iespējams lūgt kādam pieskatīt bērnu. Vai darba devējam jārespektē šī vēlme? Vai un kādos gadījumos darba devējs drīkst atteikt šādu atvaļinājumu? Vai uz šādiem atvaļinājumiem attiecas kādi speciāli noteikumi?
Darba tiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Praksē mēdz gadīties situācijas, kad darba devējs vēlas uzteikt darba attiecības ar darbinieku, kurš ir arī arodbiedrības biedrs. Šādās situācijās ir jāsaņem arodbiedrības piekrišana uzteikumam. Kā rīkoties, ja arodbiedrība to nedod? Apskatām nianses, kas jāņem vērā, ja darba līgums tiek uzteikts darbiniekam – arodbiedrības biedram.
Darba tiesības
06:00, 16. Dec. 2024
Mūsdienu darba vide ir kļuvusi ārkārtīgi tehnoloģiska. Ikdienā izmantojam dažādas iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, tostarp komunikāciju e-vidē. Tomēr darba devēji nereti pievērš nepietiekamu uzmanību ar šāda veida saziņu saistītiem jautājumiem un ne vienmēr apzinās iespējamos riskus. Vienošanās par komunikāciju e-vidē nenozīmē tikai nosacījumus par apmaiņu ar e-pastiem vai ziņu sūtīšanu “WhatsApp”. Ir būtiski, kāda veida informācija tiek izmantota saziņai darba vidē, jo ikkatra ziņa ir cieši saistīta ar tās saturu.
Darba tiesības
06:00, 9. Dec. 2024
Jau ilgstoši darba tirgū ir vērojama darbaspēka nepietiekamības problēma. Ilgtermiņā domājoši darba devēji aktīvi meklē veidus, kā uzlabot darba vidi, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus. Viens no risinājumiem darbaspēka nepietiekamības problēmas mazināšanā ir darbinieku pārvilināšana. Kādi ir darbinieku pārvilināšanas juridiskie un ētiskie aspekti? Kā mazināt risku, ka cits konkurējošs tirgus dalībnieks pārvilina darbiniekus?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 2. Dec. 2024
Darba likuma 78.punkta 1.daļas 1.punktā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 25. Nov. 2024
Persona, kas iepriekš ir strādājusi Apvienotajā Karalistē, vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā. Jānorāda, ka persona nav saņēmusi bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē un nav darba ņēmēja Latvijā. Vai personai ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja darba attiecības iepriekš bijušas citā valstī?
Darba tiesības
06:00, 19. Nov. 2024
Iepriekš apskatījām, kas ir piespiedu kavējums un kādos gadījumos darba devējam pēc darbinieka atjaunošanas darbā ar tiesas spriedumu tas ir jākompensē. Šoreiz apskatām, kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku.
Darba tiesības
06:00, 11. Nov. 2024
Bieži vien nākas redzēt, ka uz konkrētu amatu tiek izsludināts atkārtots konkurss. Vai tas nozīmē, ka iepriekšējā reizē netika atrasts piemērots kandidāts? Kā atlases procesā tiek vērtēti potenciālie darbinieki? Vai pastāv likuma normas, kurās noteiktas prasības par darba pieredzi?
Darba tiesības
06:00, 4. Nov. 2024
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, 2024.gada 19.septembrī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem, izvirzot nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām darba pienākumu veikšanai. Kas jāievēro darba devējiem un kas mainīsies darba tirgū? Kādās jomās svešvaloda nav obligāta, bet kādās darba devējs tomēr drīkstēs to prasīt arī turpmāk?
Darba tiesības
06:00, 28. Okt. 2024
Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 7. Okt. 2024
Dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Vai šādā gadījumā drīkst izvirzīt prasību tiesā? Kā to izdarīt?
Darba tiesības
06:00, 30. Sep. 2024