Kas jādara ar personāla dokumentiem, kad uzņēmumu likvidē?

Vai personāla dokumenti, kas parakstīti ar elektronisko parakstu uzņēmuma iekšējā personāla vadības sistēmā, ir derīgi kā pierādījumi tiesā? Proti, uzņēmumam ir ieviesta personāla lietvedības sistēma, kurā tiek sagatavoti rīkojumi, akti, arī dažādi iekšējie normatīvie akti – darba kārtības noteikumi utt. Darbinieki, lai piekļūtu šai sistēmai, autorizējas ar sev piešķirtu lietotāja vārdu un paroli. Sistēmā viņiem ir jāatzīmē, ka ir iepazinušies ar attiecīgā dokumenta saturu. Vai šis tiek uzskatīts par “elektronisko parakstu” uz dokumenta? Vai tiesā ar šādiem pierādījumiem darba devējs var pierādīt, ka darbinieks ir iepazinies, piemēram, ar sev izdotu rīkojumu? Kādi riski tiesā varētu rasties?

Praksē nereti rodas jautājums, kā pareizi noformēt sadarbību ar fizisku personu, kas palīdz sagatavot granta projektu iesniegšanai pašvaldībā vai valsts iestādē. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad ar personu nav noslēgts uzņēmuma vai darba līgums, un persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, bet tiek piesaistīta vienreizējam uzdevumam – projekta pieteikuma izstrādei. Vai šādu darbu var atzīt par autortiesību objektu, un par tā izpildi ar autoru slēgt autoratlīdzības līgumu?

Lēmumā norādīts tā pieņemšanas datums, taču tas tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, tāpēc fiziski dokumentu visas puses ir parakstījušas divu nedēļu laikā pēc datuma, kas norādīts lēmumā. Kurš juridiski ir uzskatāms par lēmuma izdošanas datumu – tas, kurš norādīts lēmumā, vai tas, kurā lēmums ir parakstīts?

Anulējot ziņas par deklarēto dzīvesvietu, pašvaldībai jāpieņem motivēts lēmums. Vai sēdes protokols uzskatāms par motivētu lēmumu?

Dažādos dokumentos – vai tie būtu līgumi, personāla vai grāmatvedības dokumenti – vietā, kur jānorāda fiziskās personas adrese, nereti nākas aizdomāts – kura adrese jānorāda? Deklarētā vai faktiskās dzīvesvietas adrese? Šoreiz apskatām, kuros dokumentos un gadījumos obligāta ir deklarētā adrese.

Gadījumos, kad uzņēmuma rīcībā ir dokumenti, kuri tam vairs nav nepieciešami ikdienas darba procesā, var rasties apjukums un jautājums, kā pareizi rīkoties ar šiem dokumentiem – arhivēt, dzēst vai citādi neatgriezeniski iznīcināt?

Uzņēmums izmanto dokumentu vadības sistēmu, kurā katram darbiniekam ir izveidots unikāls lietotāja konts. Šajā sistēmā darbinieki var iepazīties ar rīkojumiem, iekšējās kārtības noteikumiem, iesniegt iesniegumus, apstiprināt darbības ar dokumentiem, izmantojot sistēmas piedāvātu parakstu. Vai līgumā ar darbinieku jānorāda, ka darba attiecību laikā tiks izmantota dokumentu vadības sistēma, kurā dokumentu apstiprinājumam tiks izmantots sistēmā piedāvātais paraksts? Vai tomēr pietiek, ja tas tiek norādīts darba kārtības noteikumos?

Vai jāatjauno nomas līgums vai vienošanās par nomu, ja nomnieks (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) mainījis nosaukumu?

Darbiniekam nepieciešams uzrādīt darba devējam iegūtās izglītības dokumentus. Ņemot vērā, ka augstākā izglītība ir iegūta citā Eiropas Savienības valstī, rodas jautājums – kā notiek ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšana? Cik ilgu laiku aizņem šis process?

Kā pārliecināties, vai piešķirtā pilnvara darbiniekam ir spēkā esoša? Vai šādai pilnvarai jābūt apstiprinātai pie notāra, lai tā būtu spēkā esoša? Dzirdēts, ka pilnvarām tiek izmantots QR kods, kas palīdz vieglāk tās atšifrēt un pārbaudīt. Vai uzņēmumam uz pilnvaras arī jānorāda tāds kods? Kādam nolūkam darbojas QR kods?

Kādos gadījumos darba devējs drīkst pieprasīt no darbinieka izglītību apliecinošus dokumentus? Vai nepieciešams uzrādīt oriģinālu vai pietiek ar kopiju papīra vai elektroniskā formātā?

Ilggadēji darījumu partneri vēlas darījumu noslēgt mutiski, nenoformējot to rakstiski, jo uzticas viens otram. Vai darījumu drīkst noslēgt mutiski? Kādos gadījumos tas ir atļauts?

Uzņēmumā darba drošības un aizsardzības instruktāžas veic ārpakalpojuma sniedzējs. Darba aizsardzības reģistrācijas žurnāls tiek parakstīts un glabāts elektroniski pakalpojuma nodrošinātajā sistēmā. Cik ilgi ir jāglabā šādi žurnāli? Vai nepieciešams elektroniski parakstītos žurnālus lejupielādēt un saglabāt arī uzņēmuma sistēmā vai pietiek, ka tie atrodas tikai pie pakalpojuma sniedzēja?

Sadarbības partneris nosūta ierakstītu vēstuli, kas piegādes ceļā pazūd un galu galā netiek piegādāta, kas savukārt apgrūtina darījuma procesu. Kuram šajā gadījumā jāuzņemas atbildība par sūtījuma nozaudēšanu? Vai iespējams lūgt kompensāciju no atbildīgās personas?