18.05.2017. pēc likumprojekta otrreizējās caurlūkošanas Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Likums), ar kuriem paredzēts atvieglot lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, t.sk., ieviešot turpmāk aplūkotās būtiskākās izmaiņas.

Līdzautores: Natālija Šestakova, ZAB "SORAINEN", juriste, un Alīna Kalviša, ZAB "SORAINEN", jurista palīgs.

Profesionālas izglītības vietā pietiks ar latviešu valodas zināšanām

Likumā tika ieviesta prasība, ka, lai juridiskā persona varētu iegūt lauksaimniecības zemi, tās kapitāldaļu īpašniekam vai īpašniekiem, kas kopā pārstāv vairāk par pusi no sabiedrības balsstiesīgā kapitāla, un visām personām, kam ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ir Latvijā jāsaņem Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība, ja tie ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kā arī ir dokuments par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2.pakāpei. Tādas pašas prasības attieksies arī uz fiziskajām personām, kuras vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi.

Vienlakus izslēgta prasība lauksaimniecības zemes iegādei pierādīt nepieciešamo profesionālo izglītību, kā arī pierādīt vienoto platību maksājumu saņemšanu vai apliecināt, ka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas veido vismaz 1/3 no kopējiem ieņēmumiem.

Noteikti ierobežojumi saistītām personām

Noteikts jauns zemes iegūšanas ierobežojums saistītajām personām - tās drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 ha zemes.

Jāsteidz veikt īpašumtiesību reģistrācija

No 01.01.2018. zemes iegādes darījuma aktu, kas noslēgts līdz 31.10.2014. un līdz 30.06.2017. nav reģistrēts zemesgrāmatā vai līdz 31.12.2017. nav reģistrēts pašvaldības komisijā, ierakstīt zemesgrāmatā varēs tikai tad, ja tam pievienota pašvaldības komisijas piekrišana lauksaimniecības zemes iegādei.

Mainās kapitāldaļu īpašnieki – jāsaņem domes piekrišana īpašuma saglabāšanai

Likumā papildus paredzēts, ka gadījumā, ja sabiedrības dalībnieku sastāvā notikušas izmaiņas, par to 10 darba dienu laikā jāinformē attiecīgā novada dome. Ja dome konstatē, ka sabiedrība vairs neatbilst Likuma noteikumiem, sabiedrībai ir jāsaņem domes piekrišana turpmākai zemes īpašuma saglabāšanai. Ja domes piekrišana netiek sniegta, īpašums jāatsavina 2 gadu laikā.

Ieviests pašvaldības kontroles mehānisms

Pašvaldības komisija turpmāk būs tiesīga pārbaudīt rakstveida apliecinājumu par zemes izmantošanu lauksaimniecības darbībai izpildi.

Pašvaldības komisijai paredzētas arī tiesības nepieciešamības gadījumā uzaicināt lauksaimniecības zemes ieguvējus – fiziskās personas vai juridiskās personas kapitāldaļu īpašnieku vai īpašniekus – fiziskās personas, kas kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla, vai patiesā labuma guvējus valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Likumā uzsvērta pašvaldību institūciju kompetence Likuma prasību izpildes uzraudzībā. Lai gan Likumā paredzēts sabiedrību pienākums informēt novada domi par izmaiņām tās dalībnieku sastāvā, jāsecina, ka uzraudzības mehānisms nav pilnvērtīgs, jo var rasties situācijas, kad attiecīgā sabiedrība neinformē novada domi par notikušajām izmaiņām, savukārt domei nav mehānismu, kā uzraudzīt izmaiņas komercreģistrā. Turklāt par AS šādas izmaiņas vispār nav pieejamas publiski.

Pārstrādāti noteikumi pirmpirkuma tiesībām uz lauksaimniecības zemi

Likumā atrisinātas situācijas, kad lauksaimniecības zemes nomas līgums reģistrēts zemesgrāmatā, nevis pašvaldībā. Proti, ja zemes īpašnieks pārdod lauksaimniecības zemi, pirmpirkuma tiesības ir tās nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot, ka:

  • pirmpirkuma tiesības var izmantot personas, kas atbilst Likumā noteiktajām prasībām lauksaimniecības zemes ieguvējiem un zemes nomas līgumu reģistrējušas pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas, vai arī, kas nomā pārdodamo zemi, un pirmpirkuma tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā;
  • ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst minētajiem nosacījumiem, tās vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir tai personai, kurai tās pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā;
  • ja atbilstoša lauksaimniecības zemes nomnieka nav, nomnieki nevienojas vai nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā, tās neizmanto, pirmpirkuma tiesības ir Latvijas zemes fonda pārvaldītājam;
  • ja pārdodamā lauksaimniecības zeme ir kopīpašums, pirmpirkuma tiesības ir tās kopīpašniekam. Ja kopīpašnieks atsakās no īpašuma iegādes, pirmpirkuma tiesību izmantošanai piemērojami iepriekš minētie noteikumi.

Papildināti izņēmuma nosacījumi darījumos ar lauksaimniecības zemi

Papildus pastāvošiem izņēmumiem, ierobežojumi neattieksies arī, cita starpā, uz darījumiem ar zemi teritorijā, kuras pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktā funkcionālā zona ir apbūves teritorija. Iepriekš pastāvošie lauksaimniecības zemes iegūšanas ierobežojumi un pirmpirkuma tiesības neattieksies arī uz tādiem lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 10 ha fiziskajām personām un 5 ha juridiskajām personām, papildinot to ar atrunu, ka šis nosacījums ir piemērojams tikai tad, ja zemes platības pārsniegums ir mazāks nekā pašvaldības noteiktā zemes vienības minimālā platība.

Pašvaldība varēs nodot lauksaimniecības zemi nomā ar izpirkuma tiesībām

No 01.01.2018. pašvaldībai piederošu neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot zemes nomas maksu gadā 4,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Ja nomnieks izlieto izpirkuma tiesības, nomas maksa tiek ieskaitīta izpirkuma maksā. Izpirkuma cena būs jānosaka zemes nomas līguma ar izpirkuma tiesību noslēgšanas dienā, izpirkuma tiesības varēs izlietot ne ātrāk kā 4.gadā. Uz izpirkuma tiesībām varēs pretendēt tikai fiziskās personas, turklāt tām iepriekš nevarēs piederēt lauksaimniecības zeme un būs rakstveidā jāapliecina, ka gada laikā pēc attiecīgā nomas līguma noslēgšanas šī persona uzsāks zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Ministru kabinets noteiks iesniedzamos dokumentus, nomas līguma nosacījumus, noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.