Ministru kabineta sēdē šā gada 26.jūnijā pēc 2,5 gadu garām diskusijām atbalstīti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiek papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka publiskas personas (gan pašvaldības, gan valsts pusē) bieži rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.

Uzņēmēju organizācijas Latvijā, kā vienu no uzņēmējdarbības vides problēmām min konkurences neitralitātes principa neievērošanu publisko personu darbībā. Tā rezultātā, piemēram, tiek piešķirtas nepamatotas priekšrocības publisko personu kapitālsabiedrībām un privātie uzņēmumi vairs nespēj konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.