26.07.2018. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā (BL).
Grozījumi BL sagatavoti ar mērķiem:
- novērst būvspeciālistu trūkumu;
- uzlabot būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības BL piemērošanā.
Atbilstoši Latvijas Būvinženieru savienības sniegtajai informācijai paredzams, ka, ņemot vērā BL pārejas noteikumu 3. un 4.punktā ietverto regulējumu, laika periodā līdz 2021.gadam ievērojami samazināsies to fizisko personu skaits, kas būs tiesīgas veikt inženierizpēti, būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību. Paredzams, ka, piemēram, ēku būvdarbu vadīšanā šis skaits no 2425 fiziskajām personām uz 01.01.2015. samazināsies līdz 569 fiziskajām personām uz 01.01.2021.
Lai novērstu iespējamo darbaspēka trūkumu, ar grozījumiem paredzēts, ka fiziskās personas, kuras līdz BL spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā, bet nav ieguvušas šā likuma 13.pantā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā. Vienlaikus tiek ietverts regulējums, ka fiziskās personas, kuras līdz BL spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai ar būvniecības jomu saistītā studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē. Ciktāl tas attiecas uz projektēšanu un būvekspertīzi, regulējums attiecībā uz iepriekš minētajām fiziskajām personām netiek mainīts.
Būves galvenā lietošanas veida maiņa
Spēkā esošais būvniecības regulējums liedz pēc paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes akceptēšanas, kā arī pēc būvatļaujas izdošanas, mainīt būves galveno lietošanas veidu. Ja būvniecības ierosinātājs vēlas mainīt šo veidu, tad būvniecības process ir jāuzsāk no jauna. Uzsākot būvniecības procesu no jauna, no jauna jāsaņem arī visi saskaņojumi, pat gadījumā, ja paredzētās izmaiņas neskar attiecīgos saskaņojumus. Tāpat jāņem vērā, ka projektēšanas un būvdarbu laikā var būt mainījušās būtiski piemērojamās tehniskās normas, piemēram, būvatļaujas izdošanas brīdi ēkas augstums varēja būt 30 metri, bet, mainoties pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, tas būs 24 metri. Ja būvniecības ierosinātājs izvēlētos pabeigt ēku ar saskaņoto galveno lietošanas veidu, tad ēkas augstums nebūtu jāmaina – pat gadījumā, ja tiek mainīti ēkas telpu citi lietošanas veidi un to savstarpējā attiecība.
Savukārt, uzsākot būvniecības procesu no jauna, var būt nepieciešams ne tikai būvniecības ieceres dokumentācijā mainīt ēkas augstumu, bet arī daļēji nojaukt jau uzbūvēto apjomu. Bez tam gadījumā, ja ēku pieņem ekspluatācijā ar esošo galveno lietošanas veidu, noteiktos gadījumos to ir iespējams vienkāršotas procedūras ietvaros mainīt.
Tādējādi spēkā esošajā regulējumā paredzētais risinājums nenodrošina samērīgu līdzsvaru starp sabiedrības un privātpersonas interesēm. Pieņemamāks risinājums, kas nodrošina visu pušu intereses, būtu esošā būvniecības procesa turpināšana, ļaujot sabiedrībai atkārtoti izteikties par būvniecības ieceri.
Ievērojot iepriekš minēto ir paredzētas izmaiņas BL 16.pantā. Ja paredzētas izmaiņas būves galvenajā lietošanas veidā, nodrošināma būvniecības ieceres izmaiņu publiska apspriešana. BL 16.panta 2.3daļā minēto lēmumu būvvalde vai institūcija, kuras pilda būvvaldes funkcijas, pieņem pēc būvniecības ieceres izmaiņu publiskas apspriešanas. Būvniecības ieceres izmaiņu publiskajai apspriešanai piemēro tādu pašu kārtībā kā būvniecības ieceres publiskajai apspriešanai. Tāpat BL 16.panta 2.2 daļā tiek precizēts, ka var mainīt jebkuru būves raksturlielumus, nevis tikai līdzšinējā tiesību normā norādītos.
Būvkomersants un būvkomersantu reģistrs
Paredzēti grozījumi BL 22.pantā, lai novērstu radušās neskaidrības saistībā ar nepieciešamību reģistrēties būvkomersantu reģistrā. Ja komersants vēlas sniegt jebkāda veida būvniecības pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai plānoto būvdarbu veikšanai ir nepieciešama jebkāda veida būvvaldes atļauja, viņam ir jābūt reģistrētam būvkomersantu reģistrā. Tikai attiecībā uz tādiem būvdarbiem, kuru veikšanai ir nepieciešama būvvaldes atļauja, būvkomersantam būs nepieciešams nodarbināt atbilstošus būvspeciālistus vai viņiem pielīdzināmas personas.
Ar grozījumiem plānots pilnveidot arī regulējumu, kas attiecas uz amata meistariem, kas veic vai vada būvniecības darbus, kā arī būvakustikas speciālistiem.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 14.dienā pēc to izsludināšanas.
