No 1.marta stāsies spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums un tajā ir vairāki būtiski jaunumi, kas var būtiski uzlabot iepirkumu procedūru, šodien žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Agris Repšs.
"Piemēram, likumā ir ieviests jauns jēdziens - "smags profesionālās darbības pārkāpums", kuru tagad varēs izmantot iepirkuma pretendentu izslēgšanai no konkursa. Vēl gan nav skaidrs, kā tas notiks - lai to nodefinētu, vēl ir jāpieņem četri vai pieci Ministru kabineta noteikumi, kas vēl nav izdarīts. Tomēr šo likuma normu ļoti gaidīja tieši būvniecības un informācijas tehnoloģiju nozares," sacīja Repšs.
Viņš piebilda, ka vēl viens pozitīvs jaunums ir tas, ka gadījumā, ja iepirkumā uzvarējušais piegādātājs savās garantijās balstās uz mātesuzņēmuma finansēm un pieredzi, tad pasūtītājs varēs prasīt, lai tiek noteikta solidāra atbildība arī mātesuzņēmumam.
"Kā vienīgo kritēriju līdz šim iepirkumos pārsvarā izmantoja zemāko cenu, bet jaunais likums šo kritēriju ierobežo, lielāku nozīmi piešķirot saimnieciski izdevīgākam piedāvājumam," uz vēl vienu pozitīvu jaunumu norādīja Repšs.
Kā vēl vienu pozitīvu izmaiņu Repšs minēja to, ka turpmāk pasūtītājs varēs noslēgt līgumu arī ar iepirkuma uzvarētāja piesaistītajiem apakšuzņēmējiem un maksājumus varēs veikt pa tiešo apakšuzņēmējam, apejot ģenerāluzņēmēju.
"Līdz šim bieži ir bijuši gadījumi, kad samaksājot ģenerāluzņēmējam, apakšuzņēmēji nav saņēmuši pienākošos samaksu, par to ir daudzas tiesvedības. Tagad tas ir novērsts un tas uzlabos publisko iepirkumu vidi un veicinās veselīgāku konkurenci," sacīja Repšs.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.
Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.
Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.
Likums paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai arī iemaksāt naudas summu. Depozīts būs 0,5% no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm. Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm - 840 eiro. Detalizētāku depozīta kārtību noteiks valdība.
Stingrāk paredzēts kontrolēt apakšuzņēmēju darbu. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, norāda viņu kontaktinformāciju un to pārstāvēt tiesīgo personu. Sarakstā būs jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām izmaiņām sarakstā.
Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
