Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi.

Šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu ir izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1. jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 EUR par aizliegtas komercprakses īstenošanu.

Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājas lapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat šādos gadījumos uzraudzības iestādes var pat apturēt negodīgas komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.

Tāpat svarīgi atzīmēt, ka komersanta motivācijai brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas paredz ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam negodīgas komercprakses, tajā skaitā maldinošas reklāmas, pārkāpuma gadījumā iespēju rakstveidā apņemties noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nepieņem saistošu lēmumu attiecībā uz pārkāpuma novēršanu un soda uzlikšanu.

Š.g. 14. maijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, līdz ar to šajā datumā stāsies spēkā arī grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un grozījumi Reklāmas likumā, kas Saeimā pieņemti jau 2014. gada pavasarī.