Valdība otrdien, 14.jūlijā, apstiprināja kārtību, kādā piešķir atbalstu dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušām lauku saimniecībām. Atbalsts samazinās epizootijas vai epifitotijas dēļ radušās sekas un veicinās saimniecības ražošanas atjaunošanu un saimniecisko darbību.
Dzīvniekiem sevišķi bīstamām infekcijas slimībām (epizootijām) ir raksturīga strauja izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana. Tāpat arī jaunu augu karantīnas organismu (epifitotijas) parādīšanos un izplatīšanos valstī ir grūti prognozēt, bet, tos konstatējot, ir svarīgi nekavējoties piemērot fitosanitāros pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu organismu izplatīšanos vai pilnībā tos iznīcinātu. Šādā situācijā saimniecībām nav pietiekamu pašu līdzekļu vai nav iespējams pierādīt bankai saimniecības dzīvotspēju savas darbības pārstrukturēšanai vai esošā ražošanas profila atjaunošanai pēc slimības seku novēršanas. Savukārt saimniecības darbības pārtraukšana atstāj negatīvu ietekmi uz pašvaldības un valsts ekonomiku un nodarbinātību kopumā teritorijā.
Tādēļ noteikumi paredz atbalstu prevencijas pasākumiem (biodrošības prasību izpildei) saimniecībām, kurās slimība jau ir konstatēta, kā arī profilaktisko pasākumu ieviešanai ārpus epizootijas vai epifitotijas zonas esošām saimniecībām, lai mazinātu epizootijas vai epifitotijas straujas izplatības risku citās teritorijās. Noteikumi paredz, ka prevencijas pasākumu atbalstam vienotu iesniegumu var iesniegt lauku saimniecību grupa, tādējādi palielinot atbalsta intensitāti. Noteikumi nosaka arī atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus, atbalsta apmēru un intensitāti, atbalsta attiecināmas izmaksas, atbalsta piešķiršanas un pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus.
Noteikumi paredz arī atbalstu saimniecības ražojošā potenciāla atbalstam. Potenciāls šo noteikumu izpratnē ir saimniecībā esošie dzīvnieki, kas reģistrēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, un ilggadīgie augi, kas ir nepieciešami Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētās primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanai , kā arī saimniecībā reģistrēto dzīvnieku barība. Uz atbalstu varēs pretendēt fiziska un juridiska persona, kas nodarbojas ar primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kas ir saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta vai Valsts augu aizsardzības dienesta (kompetentā iestāde) oficiālu atzinumu par to, ka ir notikusi epizootija un epifitotija, saimniecībā iznīcinot vismaz 30% lauksaimniecības potenciāla. Potenciāla atjaunošanas atbalstā netiks iekļautas jau līdz šim saņemtās kompensācijas, un saimniecībai par saņemto atbalstu būs jāatjauno ražošanas potenciāls tādā apmērā, kāds tas bijis pirms slimības konstatēšanas.
“ Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumam “Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” .