Senāta atziņu apkopojums par zemes piespiedu nomu – 3.daļa

Lai sniegtu pārskatu par aktuālākajām pēdējo 10 gadu judikatūras atziņām, Senāta Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Dr. iur. Reinis Markvarts sastādījis Senāta atziņu apkopojumu lietās, kas attiecas uz zemes piespiedu nomu. Publicējam apkopojuma 3.daļu.

Nomas maksa

Nomas maksas priekšmets

No likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 1.daļas 2. punkta piezīmes izriet, ka piespiedu noma tiek garantēta tikai uz to zemi, kas piešķirta un atrodas ēkas īpašnieka likumīgā lietošanā (apbūvei), t. i., ēkas īpašnieka tiesības nomāt zemi un maksāt par to nomas maksu atbilstoši šā likuma regulējumam tiek saistītas ar konkrētu, identificējamu zemes vienības daļu.¹

No Civillikuma 2147.panta 3.punkta izriet, ka pienākums maksāt nomas maksu atkrīt pilnīgi vai pa daļai, ja aprobežota lietas svarīgāko daļu lietošana. Tāpēc, ja zemes īpašnieks ierobežojis uz viņam piederošā zemes gabala atrodošās ēkas īpašnieka iespējas lietot daļu no ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes platības, ēkas īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par šo zemes platības daļu atkrīt.²

Nomas maksas precizēšana tiesas procesa laikā

Apelācijas instancē iesniegts papildinājums par nomas maksas pieauguma piedziņu par laika posmu pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir uzskatāms par prasījuma precizēšanu Civilprocesa likuma 418.panta 2.daļas 1.punkta izpratnē, nevis par prasības pamata vai priekšmeta grozīšanu vai prasījuma apmēra palielināšanu, ja prasījums izvirzīts par nomas līguma noslēgšanu, jau pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ko neviena no pusēm nav apstrīdējusi.³

Civillikumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz nomu neparedz nomas maksai pieauguma statusu. Līdz ar to nav pamata piemērot Civilprocesa likuma 418.panta 2.daļas 3.punktu.⁴

Valstij un pašvaldībai piederošas zemes nomas maksa

Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 1.daļā ir uzskaitīti domes kompetencē esošie jautājumi, 14.punkta “a” apakšpunktā ir paredzētas domes tiesības noteikt maksu par pašvaldības zemes lietošanu (iznomāšanu), bet ar nosacījumu, ja tas nav tieši aizliegts vai noteikts ar likumiem, vai Ministru kabineta (MK) noteikumiem. MK noteikumu Nr.735 "Noteikumi par valsts vai pašvaldības zemes nomu" 7.punkts imperatīvi agrāk noteica valstij vai pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nomas maksu gadā. Tādējādi pašvaldība kā iznomātāja nomas maksu bija tiesīga noteikt tikai atbilstoši šajos noteikumos norādītajam apmēram, kas ir saistošs arī zemes lietotājam. Pašvaldības zemes lietotājs nevarēja no šīs saistības izvairīties, aizbildinoties ar agrāk noslēgta līguma noteikumiem, kuri neatbilst imperatīva rakstura normai. Atsaukšanās uz Civillikuma normām par tiesīgi noslēgta līguma ievērošanas un pildīšanas pienākumu, gribas autonomijas un līguma slēgšanas brīvības principu šādā gadījumā ir nevietā.⁵

Pievienotās vērtības nodokļa samaksa papildus nomas maksai

Piespiedu nomas attiecībās zemes īpašniekam nav patstāvīgas prasījuma tiesības pret ēkas īpašniekiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu, un nav arī iemesla secināt, ka likumdevējs būtu noteicis normatīvu pamatu zemes īpašnieka patstāvīgam privāttiesiskam prasījumam pret ēkas īpašniekiem par PVN kompensēšanu. Vienošanās nepanākšanas gadījumā ar likumu skaidri noteiktais nomas maksas maksimālais apmērs nav padarīts atkarīgs no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par PVN maksātāju, vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs.⁶

Nekustamā īpašuma nodoklis, nosakot ar PVN apliekamo vērtību

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir saistīts ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, un tā samaksa zemes īpašniekam ir jāveic neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, vai zemes gabals ir vai nav apbūvēts un vai tas tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tostarp sniedzot zemes nomas pakalpojumu. Aprēķinot PVN valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par NĪN samaksu nav ietverami ar PVN apliekamajā vērtībā.⁷

Procenti par nomas maksas parādu

Ja starp pusēm nav strīda par nomas priekšmetu un zemes nomnieks, pastāvot zemes nomas tiesiskajām attiecībām, nav veicis nekādus maksājumus, pat ne tajā apmērā, par kādu pušu starpā nav strīda, un nav pamatojis, ka nokavējumam ir svarīgi iemesli, parādniekam ir jācieš nokavējuma nelabvēlīgās sekas – likumisko procentu samaksa.⁸

Pastāvot strīdam par zemes nomas priekšmetu, proti, ja nav noteikta funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība, parādniekam par šo laika posmu nav pienākuma maksāt procentus arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, jo parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas par saistības apmēru, kā to noteic Civillikuma 1656.pants.⁹

Noilgums komersanta prasījumam par nomas maksas piedziņu

Komerclikuma 406.panta regulējums piemērojams zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, kurās zemes īpašnieks ir komersants.¹⁰

Zemes piespiedu nomas līguma puses

Zemes kopīpašnieka tiesības slēgt zemes nomas līgumu

Secinājums, ka domājamā daļa nevar būt nomas priekšmets, neattiecas uz gadījumu, kad nomas attiecības uz visu zemesgabalu ir nodibinātas nevis ar pušu gribas izpaudumu, bet ar likumu. Proti, piespiedu nomas gadījumā nenotiek īpašnieka (kopīpašnieku) zemes nodošana nomniekam, zeme jau vēsturisko notikumu rezultātā atrodas citas personas lietojumā.¹¹

Ja attiecības starp zemesgabala īpašnieku un uz šā zemesgabala uzbūvētas dzīvojamās mājas īpašnieku ir izveidojušās uz likuma pamata, proti, izveidojušās tā saucamās piespiedu nomas attiecības, tad zemesgabala kopīpašniekam ir tiesības prasīt likumā noteikto nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai neatkarīgi no citu kopīpašnieku piekrišanas šādam prasījumam.¹² Savukārt tas neliedz pārējiem zemes kopīpašniekiem prasīt no ēku īpašnieka likumā noteikto nomas maksu proporcionāli tiem piederošajām zemes gabala domājamām daļām, bet strīdus gadījumā atsevišķs zemes īpašnieks var celt prasību tiesā par nomas maksas noteikšanu.¹³

Kopīpašnieks (vienīgais kopējās lietas izmantotājs) nav tiesīgs pret pārējiem kopīpašniekiem, kuri vēlas saņemt atbilstošu atlīdzinājumu par viņiem piederošā kopīpašuma daļas lietošanu, aizstāvēties ar Civillikuma 1068.panta 1.daļas normu. Pretējā gadījumā tiek panākts normas mērķim neatbilstošs rezultāts, dodot iespēju vienam kopīpašniekam izvairīties no pienākuma pret pārējiem un ierobežot pārējo kopīpašnieku tiesības saņemt no kopējās lietas visus iespējamos labumus.¹⁴

Atbildība par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām pirms pārvaldnieka iecelšanas

Zemes piespiedu nomā tiesiskā attiecība primāri pastāv starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem. Tāpēc, ja zemes īpašnieki nav izmantojuši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta 4.daļā noteiktās tiesības celt prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu pirms no pašvaldības noteiktajā kārtībā ir pārņemtas pārvaldīšanas tiesības, tad tikai mājas īpašnieki vai nākamais pārvaldnieks, ja to paredz pārvaldīšanas līgums, var risināt jautājumus, kas saistīti ar piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām laika periodā pirms šī pārvaldnieka nolīgšanas.¹⁵

¹ Senāta 2016.gada 16.septembra spriedums lietā Nr. SKC‑193/2016 (C17142610), 9.4.punkts.

² Senāta 2019.gada 27.marta spriedums lietā Nr. SKC‑125/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0327.C29451816.3.S), 8.6.punkts.

³ Senāta paplašinātā sastāva 2014.gada 5.februāra spriedums lietā Nr. SKC‑4/2014 (C24039208), 12.2.–12.3.punkts.

⁴ Senāta paplašinātā sastāva 2014.gada 5.februāra spriedums lietā Nr. SKC‑4/2014 (C24039208), 13.punkts.

⁵ Senāta 2017.gada 19.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC‑119/2017 (C29545911), 7.2.punkts; sk. arī: Senāta 2017.gada 27.septembra spriedums lietā Nr. SKC‑185/2017 (ECLI:LV:AT:2017:0927.C26128713.1.S), 6.2.punktu.

⁶ Senāta paplašinātā sastāva 2019.gada 9.aprīļa spiedums lietā Nr. SKC‑42/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0409.C28261709.1.S), 17.5.punkts.

⁷ Senāta 2019.gada 28.jūnija spriedums lietā Nr. SKC‑201/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0628.C26128713.5.S), 8.1.punkts.

⁸ Senāta 2016.gada 25.augusta spriedums lietā Nr. SKC‑104/2016 (C27195411), 12.4.–12.6.punkts.

⁹ Senāta paplašinātā sastāva 2018.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr. SKC‑5/2018 (ECLI:LV:AT: 2018:0627.C39102313.1.S), 11.punkts.

¹⁰ Senāta paplašinātā sastāva 2019.gada 30.maija spriedums lietā Nr. SKC‑104/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0530.C30524615.3.S), judikatūras nolēmumu arhīvā publicētā judikatūras tēze.

¹¹ Senāta paplašinātā sastāva 2016.gada 23.novembra spriedums lietā Nr. SKC‑287/2016 (C20136206), 17.3.punkts.

¹² Satversmes tiesas 2011.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr. 2011-01-01, 14.3.2.punkts.

¹³ Senāta paplašinātā sastāva 2016.gada 23.novembra spriedums lietā Nr. SKC‑287/2016 (C20136206), 17.1.punkts.

¹⁴ Senāta paplašinātā sastāva 2016.gada 30.maija spriedums lietā Nr. SKC‑118/2016 (C17166308), 9.3.punkts.

¹⁵ Senāta paplašinātā sastāva 2019.gada 8.februāra spriedums lietā Nr. SKC‑5/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0208.C28409512.2.S), 8.1., 9.3. punkts.