Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko novembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Lēmums par īpašuma tiesības atjaunošanu uz zemesgabalu vai lēmums par zemesgabala piešķiršanu īpašumā par samaksu kā pamats servitūta tiesības atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 11.panta pirmajam teikumam iestādes lēmums par īpašuma tiesības atjaunošanu uz zemesgabalu vai lēmums par zemesgabala piešķiršanu īpašumā par samaksu – kā administratīvs akts (skatīt arī Zemesgrāmatu likuma 44.pantu) – ir nevis pamats servitūta tiesības nostiprināšanai, bet gan vienīgi pamats servitūta tiesības atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā. Savukārt kā pamats šādas atzīmes aizstāšanai ar servitūta tiesības nostiprinājumu var kalpot vai nu tiesisks darījums, tas ir, testaments vai līgums (tostarp izlīgums, kas apstiprināts ar tiesas lēmumu), vai arī tiesas spriedums (Civillikuma 1231.panta 2. un 3.punkts).
Apgrūtinātā (kalpojošā) nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana servitūta tiesības nostiprināšanai
Ja zemesgrāmatā ierakstītās servitūta tiesības atzīmes aizstāšanu ar ierakstu (servitūta tiesības nostiprinājumu) lūdz valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks (servitūta izlietotājs), ir nepieciešama ar šādu atzīmi apgrūtinātā (kalpojošā) nekustamā īpašuma īpašnieka kā personas, pret kuru konkrētais nostiprinājums vērsts, piekrišana lūgtās servitūta tiesības nostiprināšanai, izņemot gadījumus, kad nostiprinājuma pamatā ir tiesas spriedums vai lēmums (Zemesgrāmatu likuma 44.panta 1.daļa un 61.panta 1.daļas 2.punkts).
Prasījuma tiesību pret vienu solidāri atbildīgo uzņēmuma pārejas dalībnieku cedēšana neizbeidz kreditora prasījuma tiesības pret citiem uzņēmuma pārejas dalībniekiem, kuri par uzņēmuma saistībām atbild uz Komerclikuma (KL) 20.panta noteikumu pamata. No cesijas līguma noteikumiem un to iztulkojuma ir atkarīgs, vai cedēts ir prasījums tikai pret vienu no kopparādniekiem, vai arī kreditors ar cesiju ir nodevis cesionāram prasījumus pret visiem kopparādniekiem.
SKC-542/2025 Nepieļaujamība prasītājam un atbildētājam iesniegt vienu kopīgu kasācijas sūdzību
Atšķirībā no procesuālajiem līdzdalībniekiem, kuriem ir vienota interese, pretējās puses lietā nav tiesīgas iesniegt vienu kopīgu kasācijas sūdzību. Ja prasītājs un atbildētājs ir iesnieguši šādu kasācijas sūdzību, tā no procesuālo darbību izpildīšanas viedokļa ir vērtējama kā divas patstāvīgas kasācijas sūdzības.
KL 20.panta (Uzņēmuma pāreja) mērķis
KL 20.panta mērķis ir aizsargāt kreditoru tiesības un intereses, paredzot uzņēmumā ietilpstošo saistību (pasīvu) nedalāmību no šajā uzņēmumā ietilpstošajām tiesībām (aktīviem), tostarp nepieļaut uzņēmuma pārejas izmantošanu kā instrumentu, ar kura palīdzību izvairīties no saistību pildīšanas un pasargāt mantu no kreditoru vērstās piedziņas.
Par saistībām, kuras pirms aktīvu pārejas bijušas apvienotas vienā organizatoriski saimnieciskā vienībā ar ieguvējam pārgājušajiem aktīviem un citiem saimnieciskajiem labumiem (KL 18.pantu) un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājas 5 gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, turpina atbildēt uzņēmuma nodevējs, un kopīgi ar viņu (solidāri) par šīm saistībām atbild arī uzņēmuma ieguvējs.
PVN likumā paredzētās uzņēmuma pārejas izpratnes nepamatota izmantošana KL normu iztulkošanā
Lai konstatētu uzņēmuma pāreju KL 20.panta 1.daļas izpratnē, nav izšķirošas nozīmes tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām. Šāds izšķirošs kritērijs domāts PVN likuma 7.panta 2.daļā paredzētā atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas noteikšanai, ņemot vērā minētās normas mērķi aizsargāt uzņēmuma pārejā tieši iesaistīto subjektu, tas ir, uzņēmuma nodevēja un ieguvēja, intereses un atvieglot uzņēmuma pāreju, vienkāršojot to un izvairoties no uzņēmuma ieguvēja līdzekļu apgrūtināšanas ar nesamērīgu PVN maksājumu.
Kreditoru aizsardzība aktīvu un citu saimniecisko labumu nodošanas gadījumā starp “vienotai kontrolei” pakļautām kapitālsabiedrībām
Situāciju, kad vienai un tai pašai fiziskai personai pieder visas kapitāla daļas vismaz divās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kuras darbojas vienā nozarē, un šī fiziskā persona turklāt vēl ieņem vienīgā valdes locekļa amatu abās minētajās kapitālsabiedrībās, ikdienā tās faktiski vadot un pārstāvot, no juridiskā viedokļa var kvalificēt kā “vienotu kontroli”.
Šādā vienotas kontroles situācijā vienīgā dalībnieka un valdes locekļa lēmums par vienas atkarīgās sabiedrības uzņēmuma pāreju otrai atkarīgajai sabiedrībai patiesībā ir nevis tipisks uzņēmuma pārejas darījums starp personiski un saimnieciski neatkarīgām pusēm, bet gan iekšējs strukturāls lēmums par aktīvu un citu saimniecisko labumu “pārbīdi” šim vienam labuma guvējam piederošo ekonomisko vienību (uzņēmumu) starpā. Kaut arī aktīvu un citu saimniecisko labumu pārbīde starp vienotai kontrolei pakļautām ekonomiskām vienībām ir līdzīgāka “iekšējai restrukturizācijai”, nevis uzņēmuma pārejai “citas personas īpašumā vai lietošanā” (KL 20.panta 1.daļa), no tiesisko seku viedokļa šāda pārbīde ir juridiski pielīdzināma tipiskai uzņēmuma pārejai starp neatkarīgām pusēm.
Vienotas kontroles esība ir viena no pazīmēm šādai kontrolei pakļautu kapitālsabiedrību starpā īstenotas uzņēmuma pārejas konstatēšanai, tostarp izšķirošs saimnieciskās darbības nepārtrauktības un pēctecības rādītājs, kas liecina par to, ka pēc īstenotās pārejas attiecīgā ekonomiskā vienība ir saglabājusi savu identitāti gan no tās faktiskās piederības, gan arī no turpmākas izmantošanas viedokļa.
Pašvaldības domes priekšsēdētājs var darboties gan kā pašvaldības pārstāvis, gan kā domes deputāts, gan kā privātpersona. Līdz ar to, lemjot par pašvaldības civiltiesisko atbildību par deputāta izteikumiem privātā tiešsaistes sociālajā tīklā, jānošķir, kurā no šiem statusiem deputāts īstenojis saziņu.
Vispārīgi par pašvaldības rīcību nav uzskatāma tās domes priekšsēdētāja darbība, kas veikta viņa privātajā sociālā tīkla kontā.
Vispiemērotākie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu kreditora piedziņas tiesību pret tādu parādnieku, kurš – nolūkā pasargāt savu mantu no kreditora vērstās piedziņas – sev piederošo nekustamo īpašumu ir fiktīvi atsavinājis tālāk citai personai, kas ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma jaunā īpašniece, ir fiktīvā atsavinājuma līguma atzīšana par spēkā neesošu un kreditora tiesības vērst piedziņu uz fiktīvi atsavināto nekustamo īpašumu kā parādniekam piederošu noteikšana jeb atzīšana ar tiesas spriedumu.
Tieši juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana ir brīdis, ar kuru izbeidzas valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību. Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā izdarītais ieraksts par sabiedrības valdes locekļa darbības apturēšanu un administratora iecelšanu ir nevis konstitutīvs ieraksts, ar kuru nodibināts personas tiesiskais statuss, bet gan deklaratīvs ieraksts, kura publiskās ticamības funkcija ir paredzēta trešo personu aizsardzībai.
