Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko oktobrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.

SKC-836/2025 Tiesneša pienākums, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, pārliecināties, vai Uzņēmumu reģistrā (UR) ir reģistrēta informācija par juridiskās personas – nostiprinājuma lūdzējas – patieso labuma guvēju

No Zemesgrāmatu likuma 77.panta 6.punkta kopsakara ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.2 un 18.3panta noteikumiem izriet, ka, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesim jāpārliecinās nevis par to, vai juridiskā persona – nostiprinājuma lūdzēja – ir “reģistrējusi patieso labuma guvēju”, bet gan par to, vai attiecībā uz konkrēto juridisko personu UR ir “reģistrēta informācija par patieso labuma guvēju”.

Tāpēc arī tad, ja attiecībā uz kapitālsabiedrību UR ir reģistrēta informācija, ka šai “juridiskajai personai patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”, no juridiskā viedokļa ir uzskatāms, ka attiecībā uz konkrēto kapitālsabiedrību UR ir reģistrēta informācija par patieso labuma guvēju Zemesgrāmatu likuma 77.panta 6.punkta izpratnē.

SPC-8/2025 Tiesas pilnvaras saistību dzēšanas procedūras pārtraukšanā

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 153.panta 2.daļai tiesai ir jāvērtē, vai konkrētais parādnieka darījums patiešām ir novedis līdz viņa maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.

Vērtējot parādnieka noslēgtu kredīta līgumu, uz kuru attiecas patērētāju aizsardzības tiesību normas, tiesai ir jāapsver ne vien parādnieka individuālā atbildība par kredītsaistību uzņemšanos, bet arī kreditora (kredīta devēja) atbildība.

Vērtējot parādnieka noslēgtu ieguldījuma darījumu, tiesai jāņem vērā ne vien tas, ar kādu risku ir saistīts konkrētais darījums, bet arī darījuma summa un kredītsaistību attiecība pret ienākumiem.

SKC-759/2025 Tiesība vērsties tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa

Tās personas, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas vērsties tiesā ar pieteikumu (iesniegumu) par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa, ir izsmeļoši uzskaitītas Maksātnespējas likuma 22.panta 1.daļā. Likumā nav paredzēta parādnieka pārstāvja tiesība vērsties tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa, un tiesnesim ir pamats atteikties pieņemt šādu pieteikumu, pēc analoģijas piemērojot Civilprocesa likuma 132.panta 1.daļas 2.punktā paredzēto prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu.

Parādnieka pārstāvis, kura tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīgs ar attiecīgu sūdzību par administratora rīcību vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā, kura kompetencē ir īstenot administratoru uzraudzību, tostarp izskatīt parādnieka pārstāvja sūdzību par administratora rīcību, kā arī atbilstoša pamata esības gadījumā vērsties tiesā ar pieteikumu par šī administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa.

SKC-38/2025 Spriedums par kopīpašuma izbeigšanu, kopīgo nekustamo īpašumu pārdodot slēgtā izsolē, pirms stājies spēkā attiecīgais tiesiskais regulējums; Kopīpašniekam personiski nozīmīgu apstākļu ievērošana, izraugoties piemērotāko kopīpašuma izbeigšanas veidu; Atklātā izsolē pārdodamais objekts, ja kopīgo lietu vai domājamo daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā; Tiesas pienākums, lemjot par nekustamā īpašuma reālu sadali tiesas ceļā, izvērtēt tai piedāvāto strīdus zemesgabala sadales plānu un sadales varianta atbilstību tiesību normām arī zemes ierīcības projekta neesības gadījumā

Kopīpašniekam personiski nozīmīgu apstākļu ievērošana, izraugoties piemērotāko kopīpašuma izbeigšanas veidu

Kopīpašnieka personiskās attiecības pret kopīgo nekustamo īpašumu (Civillikuma (CL) 872. un 873.pants), tostarp tādi faktori kā dzimtas īpašums vai kopīpašnieka dzīvesvieta, ietilpst apstākļos, kas ņemami vērā, tiesai izraugoties piemērotāko dalīšanas veidu atbilstoši CL 1075.pantam.

Atklātā izsolē pārdodamais objekts, ja kopīgo lietu vai domājamo daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā

Atbilstoši CL 1075.panta 4.daļas otrajam teikumam atklātā izsolē ir pārdodams tieši tas pats objekts (lieta vai domājamā daļa), kuru nesekmīgi mēģināts pārdot slēgtajā izsolē kopīpašnieku starpā.