Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko oktobrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Ēkas tehniskā stāvokļa vizuālais novērtējums
Ēkas tehniskā stāvokļa vizuālā novērtējuma ietvaros Valsts zemes dienesta (VZD) amatpersonai nav jāiegūst pierādījumi tādā apmērā, kas pilnībā uzrāda to, kāds ēkai ir nolietojums. Šis novērtējums balstās uz to, cik ļoti noteiktas pazīmes liecina par ēkas šķietamo nolietojumu. Tomēr tas nenozīmē, ka regulējums paredz pilnīgu atkāpi no pienākuma fiksēt lēmuma pamatojumā iekļaujamos faktus. VZD ir jāiegūst fotoattēli un informācija par katru Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 11.jūlijam, zaudējuši spēku 2023.gada 28.martā) 4.pielikumā minēto ēkas konstruktīvo elementu tādā apjomā, lai varētu gūt ieskatu, kaut arī nepilnīgu, par šī elementa stāvokli un tiesa tādēļ varētu īstenot tiesiskuma pārbaudi pār dienesta lēmumu.
Tiesai, izskatot lietu par kadastra datu aktualizēšanu, ir jāizvērtē, vai pieteicējs administratīvā procesa iestādē laikā ir sūdzējies par amatpersonas rīcību, piemēram, par selektīvu elementa fotoattēlu uzņemšanu, vai amatpersonas skaidrojums par ēkas stāvokli ir saprātīgs un ticams un vai pieteicējs ir iesniedzis tādus pierādījumus, kas atspēkotu dienesta secinājumus un tādējādi pamatotu to, ka dienests ir pieļāvis kļūdu.
Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa piemērošana kadastra datu aktualizācijas gadījumā
Viens no nosacījumiem tiesiskās paļāvības aizsardzībai ir personas rīcība, kas veikta, balstoties uz tiesisko paļāvību. Turklāt tieši šis nosacījums ir tiesiskās paļāvības aizsardzības esence, jo tiesiskās paļāvības principa mērķis ir vērsts uz personas pasargāšanu no nelabvēlīgām sekām attiecībā uz rīcību, kas izdarīta uzticoties valstij. Tiesiskās paļāvības aizsardzība nav instruments, ar kura palīdzību persona nodrošina to, ka tā baudīs valsts kļūdas radītās labvēlīgās sekas.
Paļauties var uz ierakstu kadastra informācijas sistēmā, nevis uz to pamatojošajiem materiāliem. Tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos persona, kurai nekustamais īpašums pieder vai kura to lieto, pārvalda vai apsaimnieko, pati varētu atsaukties uz tiesisko paļāvību uz ierakstu par šādu nekustāmo īpašumu kadastra informācijas sistēmā.
Tiesiskās drošības principa piemērošana
Iestādes pienākums rīkoties konsekventi, ja vien nepastāv pamatots iemesls atkāpties, ir saistāms ar tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Persona var paļauties, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem un ilgstošai, noturīgai un vienveidīgai iestādes pieejai vai praksei, šī prakse vai pieeja tiks ievērota arī konkrētā gadījumā un, rodoties iemeslam atkāpties no iepriekšējiem secinājumiem, iestāde paskaidros, kādēļ atkāpe no iepriekš lemtā ir nepieciešama.
Pasūtītāja rīcības brīvība izvēlēties sev nepieciešamos pakalpojumus un noteikt piedāvājuma vērtēšanas kritērijus
Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.pantā ir ietverti zināmi noteikumi saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, taču visupirms tas piešķir pasūtītājam rīcības brīvību šādus kritērijus izvirzīt, lai atrastu sev piemērotāko pakalpojumu vai preci. Turklāt šāda pasūtītāja rīcības brīvība nozīmē arī to, ka tam nav pienākuma noteikt tādus piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, lai visi tirgus dalībnieki, neskatoties uz to piedāvāto preču vai pakalpojumu kvalitāti, ar līdzīgām izredzēm varētu pretendēt uz uzvaru iepirkumā.
Publiskajos iepirkumos pasūtītājam nav pienākuma ignorēt savas vajadzības un nolaist prasību latiņu līdz visu tirgus dalībnieku vienlīdzīgu iespēju līmenim, kāds tas ir konkrētajā brīdī. Pat ja tas ļautu konkrētajā iepirkumā līdzīgi uz uzvaru pretendēt visiem tirgus dalībniekiem, tas pašos pamatos būtu pretrunā konkurencei jeb patiesai sacensībai ar kvalitāti un cenu. Iespēja uzvarēt konkrētā iepirkumā ikvienam tirgus dalībniekam neatkarīgi no tā piedāvātā produkta kvalitātes līmeņa neveicina konkurēšanu ar kvalitāti.
Procesa veida kasācijas instancē noteikšana
Kasācijas instancē nav paredzēts noteikt mutvārdu procesu pēc procesa dalībnieka lūguma.
Procesuālo tiesību godprātīga izmantošana prasa, lai lietas dalībnieks lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē mutvārdu procesā izteiktu kasācijas sūdzībā vai laikā līdz nolēmuma sastādīšanas datuma paziņošanai.
Ievērojot, ka vakcinācija pati par sevi bija brīvi pieejama un darbinieku nevakcinēšanās bija pašu darbinieku izvēle, nevis Covid-19 ierobežošanai paredzēto pasākumu neizbēgamas sekas, kuru mazināšanai tika paredzēts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, tiesību normās noteikto prasību par Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību uzņēmuma darbiniekiem nevar atzīt par tādu, kas ierobežoja uzņēmuma saimniecisko darbību MK noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 4.2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021.gada 17.decembra) izpratnē.
SKA-778/2025 Tiesības uz eksperta atzinuma pārbaudi tiesas sēdē
Administratīvā procesa likuma 233.panta 1.daļā paredzētā iespēja tiesas sēdē pārbaudīt eksperta atzinumu pastāv, lai novērstu lietas dalībniekam pastāvošās šaubas par eksperta atzinumu vai identificētu tajā trūkumus. Šādas tiesības ietilpst tiesībās uz taisnīgu tiesu. Iespēja lietas dalībniekam izjautāt ekspertu un izteikties par eksperta atzinumu īpaši būtiska ir gadījumos, kad ekspertīze veikta ārstniecības jautājumos, jo:
- eksperta atzinums var būtiski ietekmēt tiesnešu veikto faktu izvērtējumu;
- daļa no eksperta atzinuma secinājumiem var būt balstīti tieši ekspertu profesionālajā pieredzē un zināšanās bez tiešām atsaucēm uz zinātnisko literatūru.
Tādējādi, ja procesa dalībnieks norāda uz objektīvām neskaidrībām eksperta atzinumā, tad tas ir pietiekams pamats eksperta atzinuma pārbaudei tiesas sēdē. Ja eksperta atzinuma pārbaude tiesas sēdē netiek veikta, tad šāds procesuālo tiesību pārkāpums ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai.
SKA-714/2025 Personas tiesības ietekmēt muzeja ekspozīcijas saturu
Priekšlikumu sniegšana valsts pārvaldes iestādei par tās kompetencē esošiem jautājumiem tieši atbilst vienai no Iesniegumu likumā paredzētajām formām, kādā sabiedrības pārstāvji var iesaistīties valsts pārvaldes darbībā.
Valsts pārvaldes iestādes pienākums, saņemot priekšlikumu, ir sniegt atbildi par priekšlikuma izskatīšanas rezultātiem, skaidrojumu par turpmāko rīcību saistībā ar priekšlikumā pausto ierosinājumu vai atbildi, kādēļ priekšlikumu neuzskata par nepieciešamu vai iespējamu īstenot. Savukārt iesniedzējam ir tiesības atbilstoši Iesniegumu likumam vērsties tiesā, ja persona uzskata, ka iestāde nav sniegusi atbildi uz iesniegumu pēc būtības.
Lai arī Okupācijas muzejam nav publiski tiesisks pienākums ekspozīcijas organizēšanā ievērot vai ņemt vērā apmeklētāju ieskatus, privātpersonai, kura nepiekrīt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas saturam, ir tiesības iesniegumā paust priekšlikumus par to, kāda informācija būtu iekļaujama Okupācijas muzeja ekspozīcijā, un saņemt atbildi uz iesniegumu.
Tomēr privātpersonai nav subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar prasījumiem par konkrētu tiesisko seku radīšanu – ekspozīcijas papildināšanu un pārskatīšanu.
Termiņa aprēķināšana pieteikuma iesniegšanai tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozījumiem
Atbilstoši PIL 73.panta 3.daļas 1.punkta formulējumam 6 mēnešu termiņa aprēķinā jāņem vērā diena, kad iepirkuma līgums vai tā grozījumi noslēgti. Likumā noteiktais 6 mēnešu termiņš ir objektīvs un nav pakļauts subjektīviem apsvērumiem vai kādas personas informētībai par iepirkuma līguma grozījumu esību vai to tiesiskumu.
Ja iepirkuma līguma grozījumi nav noformēti kā atsevišķa rakstiska vienošanās, tā ir diena, kad faktiski panākta vienošanās vai izdarītas tādas darbības, kas veido šo varbūtējo būtisko līguma grozījumu. Ja būtiski grozījumi iepirkuma līgumā veikti, piemēram, pieņemot neatbilstošu līguma izpildi, tad termiņa atskaite sākama no brīža, kad pasūtītājs tam ir piekritis.
Pagaidu aizsardzība līdzekļa piemērošana iespējama tikai par pieļaujamu pieteikumu
Pieteikuma pieļaujamība ir priekšnoteikums lietas izspriešanai pēc būtības, tādēļ tiesai katrā procesa stadijā vienmēr ir jāpārliecinās, vai pastāv pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumi. Tikai tad, ja pieteikums ir pieļaujams, tiesai jāpāriet pie pieteikuma pamatotības izvērtēšanas. Ņemot vērā, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis nevar pārsniegt prasījuma robežas – tam būtībā ir jāsaskan ar iespējamo spriedumu –, arī pagaidu aizsardzība līdzekļa piemērošana nav atdalāma no tā, vai pieteikums ir pieļaujams. Proti, ja pieteikums nav pieļaujams, nav arī pamata piemērot lietā pagaidu aizsardzības līdzekli, jo tas nozīmētu nepamatotu iejaukšanos tiesiskajās attiecībās lietā, kuru pēc būtības nemaz nav pieļaujams izskatīt.
Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nokavēts un tiesa to nav atjaunojusi, pieteikuma skatīšana pēc būtības nav pieļaujama. Tādējādi arī pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana nav attaisnojama, jo nepastāv tās pamats – pieļaujams pieteikums.
Spēļu zāle kā komerciāla rakstura objekts
Spēļu zāle kā objekts, kurā tiek sniegti specifiski izklaides pakalpojumi, ir atzīstama par komerciāla rakstura objektu Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.49.apakšpunkta izpratnē. Spēļu zālē sniegtos pakalpojumus nevar uzskatīt par tādiem, kas nepieciešami patērētāju ikdienas vajadzību apmierināšanai, tāpēc spēļu zāle šo saistošo noteikumu 2.102.apakšpunkta izpratnē nav atzīstama par tirdzniecības un pakalpojumu objektu. Azartspēļu organizēšana pēc savas būtības ir pakalpojums un kā tādu to atzīst arī Azartspēļu un izložu likums.
Iestādes pienākums veikt individualizētu azartspēļu rīkošanas vietas izvērtējumu
Ja ierobežojumus azartspēļu organizēšanai noteikts teritorijas plānojumā, individuālo lēmumu par atļaujas atcelšanu azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai pamato ar attiecīgo teritorijas plānojumu. Proti, šādā gadījumā iestādei nav vajadzīgs pamatot lēmumu, ar kuru komersantam tiek anulēta izsniegtā atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai, ar konkrētās vietas individuālo izvērtējumu.
Vietas individuāls izvērtējums iestādei ir jāveic tikai gadījumā, ja teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums kā atļauto izmantošanas veidu vispārīgi pieļauj komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu un attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā nav noteikti konkrēti ierobežojumi azartspēļu organizēšanai.
Sadzīves atkritumu jēdziens likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izpratnē
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietvaros sadzīves atkritumu jēdziens ir izmantots ar atšķirīgu nozīmi, kāda tam piešķirta spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā, un attiecīgi saprotams plašāk nekā spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Proti, likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikuma 16.punkta kontekstā sadzīves atkritumi aptver visus atkritumus, kas nav bīstami. Attiecīgi uz to sadedzināšanas iekārtām, ja tiktu sasniegts tiesību normā paredzētais apjoms, būtu attiecināms obligāts ietekmes uz vidi novērtējums.
Atkritumu sadedzināšanas iekārtas jēdziens
Analizējot, vai konkrētā iekārta atbilst MK noteikumu Nr.401 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai” 2.1.apakšpunkta prasībām, nozīme ir ne tikai pašam atkritumu termiskas pārstrādes faktam, bet arī tam, kas notiek pēc atkritumu termiskas apstrādes, kā arī iekārtas galvenajai funkcijai. Proti, ir jākonstatē, ka pēc pārstrādes radušās vielas tiek sadedzinātas un iekārtas galvenā funkcija ir atkritumu termiskā pārstrāde, nevis enerģijas vai produktu ieguve.
Maksimāli precīza novērtējuma nodrošināšanas nozīme uz jaunradi vērsta projekta idejas novērtēšanā
MK noteikumu Nr.222 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16.pasākuma “Sadarbība” 16.1.apakšpasākumam “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2.apakšpasākumam ,”Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” 2.pielikuma 4.kritērija apakškritēriju novērtējumā var tikt izmantoti visi skalā no 0 līdz 5 ietilpstošie veselie skaitļi, tādējādi nodrošinot maksimāli precīzu novērtējumu, kas var būt izšķirošs projekta idejas tālākā virzībā.
Ja atbalsta saņemšanai tiek virzīta maksimāli precīzi novērtēta uz jaunradi noteiktā jomā vērsta ideja, tiek nodrošināta konkrētā valsts atbalsta mērķa sasniegšana, kas savukārt ir visas sabiedrības interesēs.
Iestādes pienākums projektu ideju atlases procesā izmantot vienādu pieeju visu projektu ideju novērtēšanā
Projektu ideju atlases procesā iestādei jābūt vienādai pieejai attiecībā uz visu projektu ideju novērtēšanu. Proti, ja iestāde, vērtējot projekta idejas iesniegumu atbilstoši minēto MK noteikumu Nr.222 2.pielikuma 4.kritērijam, ir izmantojusi visus veselos skaitļus skalā no 0 līdz 5, tad arī pārējiem projekta idejas iesniegumiem jābūt vērtētiem, piemērojot tādu pašu pieeju. Un otrādi – ja iestāde pārējos projekta idejas iesniegumus vērtējusi vienīgi ar 0, 3 un 5 punktiem, tad identiskai pieejai jābūt arī attiecībā uz pieteicējas projekta idejas iesnieguma novērtējumu. Tas nodrošina vienlīdzības principa ievērošanu attiecībā uz visiem projektu ideju iesniedzējiem.
Atlases komisijas un pieaicināto ekspertu kompetences nošķiršana
Lēmuma pieņemšana par projekta idejas atbilstību vai noraidīšanu ietilpst Zemkopības ministrijas Eiropas Inovāciju partnerības projekta idejas atlases komisijas, nevis ekspertu kompetencē, kas saskaņā ar tiesību normām, ir pieaicināmi novērtēt projekta ieguldījumu uz jaunradi vērsta procesa vai darbības radīšanā. Piešķirot punktus par MK noteikumu Nr.222 2.pielikuma 4.kritēriju, komisija ņem vērā ekspertu viedokli, kas komisijai ir saistošs. Ja eksperti papildus sniegtajam viedoklim (atlases kritērija aprakstam) ir norādījuši arī ekspertu ieskatā piešķiramo punktu skaitu, ekspertu piešķirtais punktu skaits komisijai nav saistošs.
Favorītisms publiskajā iepirkumā
Par a priori favorītismu nevar uzskatīt kādu kvalitātes kritēriju noteikšanu piedāvājuma vērtēšanai tikai tāpēc, ka ne visi tirgus dalībnieki var piedāvāt vienlīdzīgu kvalitāti šajos kritērijos, vai tikai tāpēc, ka informācijas pieejamības dēļ pasūtītājs varētu paredzēt, ka kādam konkrētam konkurentam būs augstāks novērtējums.
Pasūtītājam nevar liegt izmantot tādus pakalpojuma kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kuru rezultātu var iepriekš paredzēt, kamēr vien šādi kritēriji objektīvi saistāmi ar pakalpojuma kvalitāti atbilstoši pasūtītāja vajadzībām.
Cenas un kvalitātes vērtēšanas kritēriju samērs publiskajā iepirkumā
Pretendentam, kurš nespēj konkurēt ar kvalitāti, nav tiesību sagaidīt tādu cenas un kvalitātes vērtēšanu, lai ar cenu varētu atsvērt zemāku kvalitātes vērtējumu.
SKA-57/2025 Sabiedrības vienkāršotās likvidācijas seku samērīguma izvērtējums tikai netipiskā gadījumā
Tiesību normas, kas regulē kapitālsabiedrību vienkāršotās likvidācijas procesu, neparedz noteikt atlīdzību par šādām sabiedrībām piederošo un pēc to izslēgšanas no komercreģistra valstij piekrītošo mantu. Šāda pieeja vispārīgi atbilst tiesiskā regulējuma jēgai, ņemot vērā, ka vienkāršotās likvidācijas mērķis ir panākt ekonomiski neaktīvo komersantu izslēgšanu no komercreģistra un komersantam piederošā īpašuma pāreja valstij notiek brīdī, kad attiecīgais komersants ir beidzis pastāvēt, nevienai personai neizrādot interesi šī komersanta likvidācijā un attiecīgi arī tam piederošās mantas sadalē. Līdz ar to šādas tiesiskās sekas par nesamērīgām var tikt atzītas tikai netipiskā gadījumā, proti, gadījumā, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču ar to nesaraujami saistīti papildu apstākļi, kas būtiski maina šā gadījuma raksturu.
Valsts atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem mērķis
Valsts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai jeb apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai bija paredzēts jeb mērķēts uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm – nozarēm, kurās bija noteikti ierobežojumi un kuras skāra Covid-19 krīze. Tādējādi, lai arī valsts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika piešķirts uzņēmumam, šī atbalsta galvenais mērķis bija atbalstīt nevis konkrētu uzņēmumu, bet gan konkrētu tautsaimniecības nozari, jo ikviena tautsaimniecības nozare ietekmē tautsaimniecības attīstību kopumā, kā arī ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Savukārt tautsaimniecības attīstība un ekonomikas stabilitāte ir galvenais mērķis, kāpēc tika piešķirts valsts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.
Uzņēmuma tiesības pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, ja tas veica saimniecisko darbību gan neatbalstāmajā, gan atbalstāmajā tautsaimniecības nozarē
MK noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.8.apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tad, ja uzņēmums Covid-19 krīzes laikā veica saimniecisko darbību gan neatbalstāmajā nozarē, gan atbalstāmajā tautsaimniecības nozarē, uzņēmumam bija tiesības pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tikai atbalstāmajā nozarē.
Grūtības konstatēt, ka uzņēmums saimniecisko darbību veicis gan tautsaimniecības atbalstāmajā, gan neatbalstāmajā nozarē, kā arī iespējamās grūtības iestādei aprēķināt valsts atbalstu nevar būt pamats liegt uzņēmumam tiesības saņemt tiesību normās paredzēto valsts atbalstu.
Administratīvā akta prettiesiska pamatojuma sekas
Tiesa, vērtējot nelabvēlīga administratīvā akta par personas nekvalificēšanos atbalsta saņemšanai tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Konstatējot, ka nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums ir prettiesisks, tiesai šis administratīvais akts jāatceļ. Tomēr, lai nepieļautu nepamatotu valsts atbalsta piešķiršanu, tiesai jāapsver, vai ir pamats uzdot Valsts ieņēmumu dienestam izdot jaunu administratīvo aktu, kurā tiktu izvērtēts, vai izpildās valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji atbalstāmajās nozarēs. Proti, vispirms nepieciešams pārbaudīt, vai izpildās normatīvajā regulējumā paredzētie kritēriji.
