Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Baltijas valstu tautsaimniecības 2024.gadā turpināja cīnīties ar pandēmijas radītajām sekām, inflācijas spiedienu un ģeopolitisko spriedzi. Šie faktori jūtami ietekmējuši arī tiesu lietas Latvijā, secināts advokātu biroja “COBALT” Baltijas tiesvedību apskatā.
Baltijā pieaug maksātnespējas procesu skaits
Salīdzinot ar 2023.gadu, 2024.gadā Latvijā pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits pieaudzis par 17% – no 242 maksātnespējas procesiem 2023.gadā līdz 283 maksātnespējas procesiem 2024.gadā. Visvairāk procesi pērn pasludināti būvniecības un tirdzniecības nozarēs, tomēr nozīmīgākais gadījums saistīts ar finanšu sektoru. 2024.gada sākumā pēc neveiksmīgā likvidācijas mēģinājuma Ekonomisko lietu tiesa par maksātnespējīgu pasludināja SE “Baltic International Bank”.
Tāpat palielinājums vērojams arī ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaitā – no 90 gadījumiem 2023.gadā līdz 137 gadījumiem pērn, tomēr būtiski atzīmēt, ka joprojām saglabājas ievērojama atšķirība starp ierosināto un pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu. 2024.gadā tikai 28 gadījumos tiesa pēc lietas ierosināšanas pasludināja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.
Arī Lietuvā un Igaunijā vērojamas līdzīgas tendences. Igaunijā uzņēmumu bankrota skaits audzis par 14%, vissmagāk skarot rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības nozares. Lietuvā bankrota procedūru skaits audzis par 14,9%, visvairāk transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības, biznesa atbalsta pakalpojumu, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības sektoros.
Zaudējumu atlīdzības prasības par konkurences pārkāpumiem
Latvijas tiesu prakses analīze liecina, ka turpina pieaugt valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību prasību skaits par zaudējumu atlīdzību saistībā ar konkurences pārkāpumiem publiskajos iepirkumos. Pēc lietu skaita Latvija kļuvusi par vienu no līderēm visā Eiropā. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka arī ģenerālprokuratūra ir pievērsusi uzmanību pasūtītāju rīcībai — vai tās trūkumam — pēc iepirkumu karteļu lēmumiem. Tā ir brīdinājusi valsts iestāžu un valsts uzņēmumu amatpersonas, ka, nemēģinot piedzīt zaudējumus no karteļu dalībniekiem, tās riskē tikt sauktas pie atbildības par nolaidību.
Publisko iepirkumu strīdos parādās ģeopolitiskie apsvērumi
Latvijā publisko iepirkumu strīdus ir ietekmējuši plašāki ģeopolitiski apsvērumi. Kritiskās infrastruktūras un informācijas tehnoloģiju sistēmu iepirkumos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nacionālās drošības aspektiem, kā rezultātā biežāk administratīvajās tiesās nonāk lietas, kurās no iepirkumiem tikuši izslēgti pretendenti drošības risku dēļ.
Vēl viena ievērojama tendence ir saistīta ar to, ka konkurenti aizvien biežāk apstrīd būtiskus iepirkuma līgumu grozījumus. Šī taktika ir īpaši redzama jomās, kas lielā mērā atkarīgas no valsts iestāžu iepirkumiem un ilgtermiņa līgumiem. Ja grozījumi tiek atzīti par nelikumīgiem un līguma izpilde bez tiem kļūst neiespējama, tā konkurentiem ir iespēja panākt iepirkuma līguma atcelšanu un jaunu iepirkumu procedūru organizēšanu.
Ekonomisko noziegumu jomā turpina dominēt naudas atmazgāšanas lietas
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana pērn joprojām bija viena no galvenajām prioritātēm Latvijā, tomēr arvien lielāka uzmanība tikusi pievērsta arī finanšu noziegumu, korupcijas un kibernoziegumu novēršanai. Statistika liecina, ka kiberkrāpšanas gadījumu skaitam ir tendence būtiski pieaugt. Ja 2023.gadā uzņēmumi un privātpersonas kiberkrāpšanas dēļ bija zaudējuši 8,5 milj. eiro, tad 2024.gada pirmajos 10 mēnešos vien šis skaitlis pieauga līdz 12,5 milj. eiro. Tas liek prognozēt, ka tuvākajos gados šī lietu kategorija varētu būtiski pieaugt.
Turpinot pastiprināties starptautisko sankciju režīmam pret Krieviju un Baltkrieviju, pērn strauji pieaudzis izmeklēšanu skaits saistībā ar iespējamu izvairīšanos no starptautisko sankciju piemērošanas. 2024.gada pirmajos vienpadsmit mēnešos tika uzsāktas 133 lietas. Šīs lietas galvenokārt ir saistītas ar mēģinājumiem tirgoties ar sankciju subjektiem, jo īpaši Krievijā un Baltkrievijā, bet lielākā daļa no tām joprojām atrodas pirmstiesas stadijā.
2025.gada prognozes
Ņemot vērā jaunākās Eiropas Savienības direktīvas, tehnoloģiju attīstību un mainīgās ekonomiskās prioritātes, paredzams, ka 2025.gadā varētu palielināties datu aizsardzības tiesvedību, kibernoziegumu un vides strīdu skaits. Vienlaikus pastiprināta uzmanība varētu tikt pievērsta korporatīvās pārvaldības un atbilstības jautājumiem.
