Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2024.gada 24.oktobrī pasludināja tās 2024.gada 3.oktobra lēmumu lietā “Siņicins pret Latviju”, noraidot iesniedzēja sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkta (tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā) un 13.panta (efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi) iespējamiem pārkāpumiem Latvijā, informē Ārlietu ministrija.
Savā 2016.gada 15.augusta iesniegumā ECT iesniedzējs sūdzējās par kriminālprocesa, kurā viņš bija apsūdzēts par zādzību izdarīšanu, ilgumu, kas kopumā sasniedza aptuveni 29 gadus. Tāpat iesniedzējs apgalvoja, ka viņam nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi šajā saistībā.
Savā lēmumā ECT atgādināja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 35.panta 1.punktā noteikto pamatprincipu, ka sūdzības pirms to iesniegšanas ECT ir jāizvirza nacionālā līmenī. Tāpat ECT norādīja, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz to, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus paredzēt. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir pieejams ieilguša procesa gadījumā, var atzīt par efektīvu, ja tas var novērst iespējamo personas tiesību pārkāpumu vai nodrošina atbilstošu atlīdzinājumu gadījumā, ja personas tiesības jau tika pārkāptas. Proti, tiesību aizsardzības līdzeklis ir efektīvs, ja to var izmantot, lai paātrinātu lietas izskatīšanu vai arī saņemt atbilstošu atlīdzinājumu. Tāpat ECT atzīmēja, ka ierasti tas, vai persona ir izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, tiek vērtēts, ņemot vērā situāciju, kas pastāvēja brīdī, kad sūdzība tika iesniegta tiesā. Vienlaikus ECT, atsaucoties uz savu judikatūru, norādīja, ka no šī principa ir iespējami izņēmumu, ievērojot katras konkrētas lietas īpašus apstākļus.
Pievēršoties iesniedzēja sūdzību pieņemamībai, tiesa piekrita valdības pozīcijai, ka iesniedzējam bija pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi saistībā ar viņa sūdzību par kriminālprocesa ilgumu, kurus iesniedzējs nav izsmēlis. Tāpēc citus argumentus, ar kuriem valdība aicināja ECT noraidīt iesniedzēja sūdzības, ECT nevērtēja. Tiesa īpaši pievērsās valdības argumentam, ka pēc tam, kad spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru iesniedzēju attaisnoja visās pret viņu izvirzītajās apsūdzībās, viņš par ieilgušu kriminālprocesu varēja prasīt iespējama kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu. Vērtējot šo valdības argumentu, ECT secināja, ka valdības iesniegtie tiesu prakses piemēri liecina, ka Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.pantā paredzētais kompensējošais tiesību aizsardzības līdzeklis ir piemērojams arī attiecībā uz attaisnoto personu prasībām saistībā ar pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu un šādas personu prasības var tikt apmierinātas. Tāpat ECT īpašu uzmanību veltīja Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 30.jūnija spriedumam lietā A42022119, kurā Administratīvā apgabaltiesa, atsaucoties uz ECT judikatūru par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktu, noteica pienākumu valstij atlīdzināt pieteicējam minētajā lietā radīto nemantisko kaitējumu saistībā ar viņa tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu. Administratīvās apgabaltiesas secinājumi bija pamatoti ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.pantu. Savā vērtējumā ECT ņēma vērā arī to, ka valdības iesniegtie tiesu prakses piemēri ir pieejami publiskā tiešsaistes datubāzē. Ņemot vērā minēto, ECT secināja, ka laikā, kad 2023.gada 8.jūnijā Rīgas apgabaltiesa pieņēma galīgo spriedumu iesniedzēja lietā, Latvijā pastāvēja efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā uz iesniedzēja sūdzību par pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu, kura efektivitāti un pieejamību apstiprināja Administratīvās apgabaltiesas prakse.
Šī iemesla dēļ ECT secināja, ka iesniedzējam bija pieejams efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis, kas viņam bija jāizsmeļ, un noraidīja iesniedzēja sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkta un 13.panta iespējamiem pārkāpumiem Latvijā.
Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
