Jau ziņots, ka Saeima pieņēmusi speciālu likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas ievieš pagaidu noregulējumu arī parādu piedziņas jomā gan pret uzņēmumiem, gan fiziskām personām.

Marta beigās pieņemtajā likumā likumdevējs paredzēja ilgākus termiņus saistību piespiedu izpildes darbībām, parāda piedziņai tiesā un moratoriju maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, cenšoties radīt saudzīgu pārejas regulējumu un mazinot tūlītēju krīzes ekonomisko seku iestāšanos.

Šobrīd plašas tautsaimniecības nozares skar valstī noteiktie ārkārtas ierobežojumi, kas rada problēmas izpildīt noslēgtos līgumus un saistības. Ne vienmēr līguma puses spēs vienoties par līguma saistību atlikšanu, nokavējuma seku nepiemērošanu vai pašu faktu, ka līguma saistības neļauj izpildīt ārkārtas apstākļi un nepārvarama vara. Tādēļ likumdevējs ar pagaidu regulējumu periodiski ievieš izmaiņas ierastajā kārtībā, kādā tiek risinātas civiltiesiskas saistības un tiesas process, novēršot situāciju, kad krīzes ietekmi vēl smagāku padarītu krīzes skarto pušu vēršanās tiesā.

Saeima 4. aprīlī pieņēma likuma grozījumus, kas stājas spēkā jau 5. aprīlī, papildinot izmaiņas, kuru mērķis ir aizsargāt krīzes skartās personas.

Saistību bezstrīdus izpilde

Ar grozījumiem noteikts, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam izsniegts ne vēlāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas. Regulējums paredzēts, lai noteiktu vienotu paildzināto periodu saistību piespiedu izpildes procesiem.

Nokavējuma procenti

Vēl kāds būtisks jauninājums ir aizliegums no 1. aprīļa līdz 1. septembrim kreditoriem no saviem debitoriem pieprasīt lielākus nokavējuma procentus, nekā noteikti Civillikumā (6% ar atsevišķiem izņēmumiem). Tomēr jānorāda, ka likumdevējs anotācijā atsaucies uz vispārējo likumisko procentu likmi 6% gadā, tomēr pastāv darījumu spektrs, kam piemērojamo likumisko procentu likme ir arī lielāka, proti, līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu likumiskie nokavējuma procenti sastāv no noteiktas formulas: 8% + Eiropas Centrālās bankas noteiktā pusgada refinansēšanas likme (mainīga ik pusgadu, šobrīd 0%).

Būtiski norādīt, ka likums neietekmē procentu likmi, ko puses līgumā nosaka par sveša kapitāla lietošanu, bet attiecas tikai uz nokavējuma procentu ierobežošanu.

Noilguma apturēšana krīzes periodā

Noilgums ir saistību tiesībās izmantots termiņš, kam beidzoties zūd vienas puses prasījuma tiesības, bet otrai pusei zūd pienākums prasījumu izpildīt. Lai veicinātu, ka uz krīzes periodu puses cenšas iesaldēt savas saistības un nav spiestas parādus piedzīt tādēļ, lai nenokavētu noilgumu, likumdevējs noteicis, ka laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam apturēts noilguma tecējums un to atsāk skaitīt tikai pēc 2020. gada 1. jūlija.

Tiesiskās aizsardzības procesa norises termiņš

Likuma grozījumos paredzēts, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tā īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem. Jāņem vērā, ka vispārējais regulējums paredzēja, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš tiek noteikts līdz diviem gadiem ar iespēju to pagarināt uz diviem gadiem. Šobrīd ar likumu faktiski atcelta pagarināšanas procesa ievērošanas nepieciešamība (saskaņošana ar kreditoriem un tiesu), nevis padara kopējo termiņu garāku, jo četru gadu tiesiskās aizsardzības procesa termiņu nebūs iespējams pagarināt.

Fiziskās personas saistību dzēšana maksātnespējas procesā

Saprotams, ka krīzes apstākļos fiziskas personas, kuras šobrīd zaudējušas ienākumus, nespēs izpildīt saistību dzēšanas plānu, kas vispārējā gadījumā ir pamats, lai personas saistību dzēšanas procesu izbeigtu, neatbrīvojot personu no saistībām. Tāpēc likuma grozījumos paredzēts, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskas personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par šo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.