Uzņēmuma, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, pienākums ir iecelt par likuma prasību ievērošanu uzņēmumā atbildīgu darbinieku (vai vairākus). Kādas prasības šādai personai noteiktas likumā, un kādi ir tās pienākumi? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem apskatīsim rakstā.

Sociālie tīkli piedāvā uzņēmumiem dažādas iespējas, kā iegūt jaunus klientus, reklamēt uzņēmuma preces, pakalpojumus un uzņēmuma tēlu, kā noskaidrot klientu viedokli un tā rezultātā uzlabot savus pakalpojumus, preces un rast jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Šīs ir mūsdienīgas un bieži arī efektīvas iespējas, tomēr būtiski atcerēties, ka tās jāizmanto, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus.

Darba devējs, pievienojot darba līgumam beztermiņa vienošanos, vēlas veikt komercnoslēpuma aizsardzības pasākumus, nosakot, ka atbildība par pārkāpumu ir spēkā neierobežotu laiku pēc darba līguma beigām un paredzot līgumsodu noteiktu procentu apmērā no darba līguma darbības pēdējo 12 mēnešu laikā izmaksāto darba samaksu summas. Kā šāda vienošanās ietekmē personu pēc darba attiecību beigām?

Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā pašlaik ir ap 23,6% no iekšzemes kopprodukta, bet vidējais Eiropas Savienības (ES) līmenis ir 18,3%. Finanšu ministrija jau ir paziņojusi, ka mērķis ir līdz 2020.gadam sasniegt šo vidējo līmeni. Kā pašlaik sokas ar ēnu ekonomikas apkarošanu dažādos biznesa sektoros, kas jādara, lai Latvija sasniegtu ES vidējo līmeni, un vai uzlabojumi redzami lielu sabiedrības uzmanību piesaistījušajā ēdināšanas nozarē, intervijā aģentūrai BNS stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Iepriekšējā publikācijā aplūkojām, kas ir komercnoslēpums un kādēļ nepieciešama tā aizsardzība, kā arī iepazināmies ar vispārīgiem komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumiem. Šajā publikācijā turpināsim konkrētāk par pasākumiem, kas komercnoslēpuma aizsardzībai veicami, uzsākot vai izbeidzot darba attiecības, kā arī to laikā.

Pašreizējā Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova, kas oficiāli izvirzīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam, atdos brālim sev piederošās koka palešu ražošanas uzņēmuma "Pallogs" kapitāldaļas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos nodokļos iekasējis par apmēram pieciem miljoniem eiro vairāk nekā plānots, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pēc restorāna "Gan Bei" gadījuma nav guvuši mācību un joprojām krāpjas ar kases aparātu sistēmām, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā un nepieļautu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts Ieņēmumu dienests (VID) plāno pastiprināt soda sankcijas, trešdien ēnu ekonomikas konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.