Ievads. Autoru priekšvārds

Lai gan trauksmes celšanas institūts Latvijā nav jaunums, taču Trauksmes celšanas likuma, kas stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, regulējums noteikti radīja daudz jautājumu darba devējiem. Tomēr minētais likums bija spēkā neilgu brīdi. Saistībā ar direktīvas 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu pārkāpumiem ieviešanu Latvijas Republikā bija nepieciešams izstrādāt izmaiņas iepriekšējā normatīvajā regulējumā.

Līdz ar to 2022.gada 20.janvārī tika pieņemts un 4.februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums (Likums), kas aptver iepriekš izstrādātās normas par trauksmes celšanu un ievieš arī direktīvu, kuras mērķis ir nodrošināt to trauksmes cēlēju, kas ziņo par ES tiesību normu pārkāpumiem, aizsardzību.

Tāpēc šajā iRokasgrāmatā tiks apskatīts gan trauksmes celšanas tiesiskais institūts un tā izveidošanas mērķi, gan kārtība, kādā darba devējam savā uzņēmumā (šajā iRokasgrāmatā ar “uzņēmums” tiek saprasta privāto tiesību juridiska persona) ieviest iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un nodrošināt tās darbību. Tāpat iRokasgrāmatā aprakstīta ES tiesību normu regulējums attiecībā uz trauksmes celšanas mehānismiem un trauksmes cēlēju aizsardzību.

iRokasgrāmatā apskatīti visi būtiskākie jautājumi saistībā ar iekšējās trauksmes celšanas sistēmas organizēšanu un izveidi, skaidroti ne tikai trauksmes celšanas un trauksmes cēlēja jēdzieni, bet arī pārkāpumi, par kuriem var tikt celta trauksme, kādi ir uzņēmuma pienākumi šādā situācijā un kā organizēt trauksmes cēlēja ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Visbeidzot, tiks piedāvāts arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas noteikumu projekts, kas ir pielāgojams atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām.

Saskaņā ar Likumu uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 nodarbināto, iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveide ir obligāta, savukārt Likuma 2.panta 2.daļa un 5.panta 2.daļa nosaka, ka uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuru darbību regulē ES tiesību akti transporta drošības un vides aizsardzības jomā, ir pienākums izveidot iekšējās trauksmes celšanas sistēmu neatkarīgi no nodarbināto skaita. To paredz arī Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.96 “Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme un kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība” 2.pielikums “Eiropas Savienības tiesību akti, kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība”. Līdz ar to uzņēmumiem, kas darbojas specifiskās Likumā noteiktajās jomās, iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei nav piemērojams kvantitatīvais rādītājs trauksmes celšanas sistēmas izveidei.

Arī tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri nedarbojas iepriekš norādītajās īpašajās jomās un sektoros, būtu vērts apsvērt iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi. Uzņēmumiem vajadzētu raudzīties uz iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošanu kā palīgu efektīvas un atbildīgas korporatīvās sistēmas izveidošanai uzņēmumā. Citu valstu pieredze rāda, ka ar iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu uzņēmumā ir iespējams izvairīties ne tikai no pārkāpumiem, bet arī no kaitējuma reputācijai un zaudējumiem. Tāpēc iRokasgrāmatā tiks sniegti ieteikumi, lai nodrošinātu, ka trauksmes celšanas sistēma darbojas efektīvi un darbinieki tai uzticas.