Pēdējā laika notikumi pierāda, ka karš vairs nav tikai tanki un frontes līnijas kartē. Enerģētikas sabotāža, kiberuzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, dezinformācijas kampaņas un dronu incidenti Baltijas jūras reģionā kļuvuši par ikdienas fonu arī uzņēmējdarbībai, ne tikai drošības politikas analītiķu rūpēm. Skaidrojam, vai hibrīdapdraudējums var būt nepārvarama vara un kā uzņēmumiem rīkoties, lai sevi juridiski pasargātu jaunajā realitātē.

Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas Līguma organizācija hibrīdapdraudējumus definē kā koordinētu militāru un nemilitāru, atklātu un slēptu līdzekļu izmantošanu, izmantojot pretinieka ievainojamību, vienlaikus atturoties no atklātas militāras darbības.

Uzņēmējdarbībā tas nozīmē, ka “hibrīdkarš” ietekmē līgumus:

  • ar ilgstošiem pakalpojumu pārtraukumiem kiberincidentu dēļ;
  • ar piegādes ķēžu traucējumiem, sankcijām un transporta blokādēm;
  • ar uzbrukumiem reputācijai un dezinformāciju digitālajā vidē;
  • ar fiziskiem riskiem kritiskajai infrastruktūrai – ostām, datu centriem, enerģētikai.