Filmu, mūzikas ierakstu, datorprogrammu un citu ar autortiesībām aizsargātu darbu autoriem ar likumu piešķirtas izņēmuma tiesības uz to izmantošanu. Lai atļautu darbu lietot citai personai vai – tieši pretēji – ierobežotu šādu iespēju, autors var izdot licences un slēgt licences līgumus. Aplūkosim to sastāvdaļas, iespējamos veidus un formu!

Raksta līdzautors: Mikijs Zīmecs, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", zvērināta advokāta palīgs

Autortiesību likuma (AL) 40. panta 2. daļā paredzēts, ka autortiesību subjekta darba izmantošanas atļauju izsniedz gan licences līguma, gan licences veidā. Tādējādi darba izmantotājam pirms konkrētā ar autortiesībām aizsargātā darba izmantošanas jānoslēdz ar autortiesību subjektu licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence (izņemot likumā noteiktos gadījumus). Atbilstoši AL par autortiesību subjektiem uzskata darba autorus, līdzautorus, tostarp audiovizuālā darba autorus, atvasināto darbu autorus, viņus mantiniekus u. c. autora tiesību pārņēmējus.

Savukārt termins "darba izmantotājs" nav tieši noteikts likumā, taču to var definēt kā personu, kas izmanto konkrēto darbu un/vai ir tā izmantojuma labuma guvējs (jānorāda, ka darba izmantotājs ne vienmēr ir persona, kas veic darba tehniskas izmantošanas darbības). Gadījumi, kad darba izmantotājam nav nepieciešams iegūt autortiesību subjektu darba izmantošanas atļauju, noteikti AL 19. pantā un 20.-35. pantā, tostarp izmantot darbus bez atļaujas drīkst informatīviem, izglītības un pētniecības mērķiem, bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām u. c. norādītajos gadījumos.