Mūsdienās digitālā fotogrāfija ir kļuvusi par pašsaprotamu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Attēls, īpaši, ja tajā redzams cilvēks, ir komplekss veidojums, kas skar dažādus tiesību aspektus, tostarp autortiesības un attēlotās personas privātumu, tādēļ attēla izmantošana, ignorējot šos būtiskos tiesību aspektus, var radīt tiesību aizskārumus.

Tā kā fotogrāfijas bieži tiek izmantotas uzņēmuma tēla popularizēšanai, šis jautājums ir aktuāls arī komercdarbības kontekstā.

Ar autoru nesaskaņota attēla izmantošana

Lai gan digitālais formāts padara attēlu viegli kopējamu un atkārtota attēla izmantošana nesagādā grūtības, izmantojot fotogrāfijas komercdarbībā, ir jāņem vērā autora mantiskās tiesības, kas regulētas Autortiesību likuma (AL) 15. un 18.pantā. Cita starpā likumā noteikts, kā publiskot, izplatīt, pārveidot darbu, kā arī atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu.

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir attēla autora tiesību ignorēšana. Komersanti savās interneta vietnēs un sociālo tīklu profilos publicē gan fotogrāfijas, kuru autors nav zināms, gan arī pilnībā identificējamu autoru internetā publicētas fotogrāfijas, kas iegūtas no trešo personu interneta vietnēm, sociālo tīklu profiliem, fotogrāfu portfolio vai datu bāzēm (attēlu bankām).

Autora mantiskās tiesības sākotnēji pieder darba (fotogrāfijas) autoram, taču mantiskās tiesības uz līguma pamata var tikt nodotas un piederēt arī citām fiziskajām vai juridiskajām personām (piemēram, darba devējam, pasūtītājam vai pārstāvim). Tāpat autors var izsniegt licenci sava darba turpmākai izmantošanai, paredzot īpašus licences nosacījumus. Protams, rakstveida līgums nav obligāts - ja līdzēji tam piekrīt, ir pietiekami ar mutisko vienošanos vai jebkura cita formāta vienošanos, kuras esamību līdzējs varētu pierādīt. Ja autora mantiskās tiesības nav nodotas uzņēmumam, atļauja jāsaņem par katru izmantošanas reizi un izmantošanas veidu.

Attēlu kopēšana no sociālajiem tīkliem

Nereti kā pirmais arguments fotogrāfijas izmantošanai tiek minēts, ka autors pats padarījis šo attēlu publisku, ievietojot to sociālajos tīklos. Tomēr tas nav pamats uzskatīt, ka ikviena digitāla, interneta vidē publicēta attēla izmantošana ir atļauta bez ierobežojumiem.

Lai gan digitālā attēla tehniskās īpašības pieļauj iespēju ikvienam to pavairot neierobežotā skaitā, sociālajos tīklos citu komersantu un fizisko personu publicētajiem attēliem ir tāda pati aizsardzība, kā jebkurā citā vietā publicētajiem. Tas vien, ka attēls ir apskatāms ikvienam lietotājam un tehniski bez grūtībām ir nokopējams, nedod tiesības to brīvi pārpublicēt, kopēt, pavairot vai modificēt, lai tālāk izmantotu komercdarbības vajadzībām.

Šajā gadījumā pastāv risks, ka attēla patiesais autors vai mantisko autortiesību īpašnieks var vērsties pret personu, kas neatļauti izmantojusi viņa radīto attēlu, prasot samaksāt autoratlīdzību par viņam piederoša attēla izmantošanu.

Attēlu izmantošana no attēlu bankām

Viens no drošākajiem attēlu tiesiskas iegūšanas un izmantošanas veidiem ir to lejuplāde no t.s. attēlu bankām jeb "stokiem" (stock), taču nereti interneta vietnē publicētajiem licences noteikumiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība.

Izvietojot attēlu bankā, autors piešķir lietotājiem tiesības izmantot savu foto attēlu par noteiktu samaksu vai bez tās, ievērojot vietnē publicētās licences līguma noteikumus.

Kā liecina novērojumi, šie noteikumi bieži netiek izlasīti, lai gan tajos ir paredzēti būtiski ierobežojumi katra attēla izmantošanai. Licences līgumā regulēts:

  • kā un kur attēlu ir atļauts izmantot;
  • vai to ir atļauts modificēt;
  • vai un kāda atsauce uz attēla autoru ir nepieciešama.

No attēlu bankas tiesiski iegūta attēla izmantošana, neievērojot licences noteikumus, var tikt uzskatīta par pārkāpumu un būt pamats pretenzijām pret attēla izmantotāju.

Attēla pārveidošana

Nereti, izmantojot attēlu savai komercdarbībai, rodas vēlme to pārveidot, pielāgojot vajadzībām, piemēram, mainīt kadrējumu, attēla krāsu, pārvērst no krāsaina par melnbaltu, veidot attēlu kompilāciju vai kolāžu. Šajā gadījumā attēlu sargā AL 15.panta pirmās daļas 11.punkts, kurā paredzēts, ka tiesības pārveidot darbu ietilpst autora mantiskajās tiesībās un tādējādi ir aizsargājamas. 

Darba devēja uzdevumā radītais fotoattēls

Izmantojot darbinieku radītus fotoattēlus, jāņem vērā AL 12.pantā noteiktais. Proti, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz autordarbu pieder autoram (darbiniekam). Līdz ar to darba devējam svarīgi zināt, ka likumā paredzēta iespēja noteikt mantisko autortiesību pāreju uz darba devēju. Tādēļ, ja darbinieka darba uzdevumos ietilpst autordarbu (t.sk. fotogrāfiju) radīšana, ir būtiski iekļaut darba līgumā nosacījumu par visu mantisko autortiesību uz darbu pāreju darba devējam.

Šāds nosacījums ne vien nodrošinās darba devēja iespēju izmantot ar autordarbu saistītās mantiskās tiesības, bet arī garantēs komersantam iespēju vērsties pret trešajām personām, ja tās būs neatļauti izmantojušas fotoattēlus, kas radīti darba devēja uzdevumā.

Lai nepieļautu šādu situāciju, pirms attēla izvietošanas jāpārliecinās, vai komersantam ir tiesības uz šāda attēla izvietošanu un vai nav nepieciešama papildu saskaņošana ar attēla autoru. Iespējams, ir jāslēdz licences līgums vai līgums par mantisko tiesību nodošanu vai jāiekļauj nosacījums par mantisko autortiesību nodošanu ar autoru noslēgtajos darba līgumos.

Attēloto personu tiesības uz privātumu

Papildus autortiesību jautājumiem, izmantojot fotoattēlus komercdarbībā, ir būtiski ievērot personu, kas attēlotas fotogrāfijā, tiesības.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (Datu aizsardzības likums) 2.panta 3.punktā noteiktajam par personas datiem ir uzskatāma jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, tātad arī fotoattēls. Savukārt attēla publicēšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi Datu aizsardzības likuma izpratnē.

Lai varētu uzskatīt, ka personas dati tiek apstrādāti tiesiski, ir jāpastāv kādam no likumā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem:

  • ir datu subjekta piekrišana;
  • datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
  • datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
  • datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
  • datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
  • datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Komercdarbības kontekstā no 6 minētajiem kritērijiem par datu apstrādes pamatu visbiežāk kalpo personas piekrišana vai starp pusēm noslēgts līgums. Veicot datu apstrādi, pirms datu apstrādes datu subjektam ir jābūt informētam par pārzini, t.i., komersantu, kas veiks datu apstrādi, kā arī datu apstrādes mērķi, piemēram, mārketinga vajadzības. Ja attēls izmantots, neinformējot personu par datu izmantošanas mērķi un vēlāk izmantots komercdarbībā, šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

Personai, kas nav sniegusi piekrišanu attēla izmantošanai komercdarbībā vai kuras attēla izmantošana neizriet no noslēgta līguma, ir tiesības vērsties pie komersanta ar lūgumu pārtraukt šāda attēla izmantošanu, un komersantam ir pienākums to pārtraukt.

Fotoattēlā redzamās personas tiesības uz privātumu dažādās situācijās var atšķirties. Jāņem vērā uzņemtā attēla raksturs, uzņemšanas vieta un attēlotā notikuma raksturs. Tādēļ katrs gadījums, kad personas attēls ir ticis publicēts bez tās piekrišanas un bez noslēgta līguma, izvērtējams atsevišķi. Ja attēli ir uzņemti publiskās pulcēšanās vietās (piemēram, maratons, Dziesmu svētki, koncerti u.tml.), personām jārēķinās, ka tās var tikt fotografētas un attēli var tikt publicēti. Savukārt atsevišķi ir vērtējami gadījumi, kad arī publiskās vietās esošās personas rēķinās ar savu privātumu, nav informētas par fotogrāfijas uzņemšanu un nav sniegušas piekrišanu attēla izmantošanas mērķiem. Piemēram, cilvēki skūpstās, sakārto savu apģērbu, šņauc degunu vai attēls ir uzņemts pa mājokļa logu. Šādu attēlu publicēšana pārkāpj personas privātumu un to izmantošana komercdarbības vajadzībām bez personas piekrišanas nav atļauta.

Personas tiesības uz savu attēlu

Personas tiesības uz sava attēla neaizskaramību ietver tiesības kontrolēt tā izmantošanu, t.i., izlemt, vai atļaut sava attēla izmantošanu kādā noteiktā vietā un veidā. Ikvienam ir tiesības iebilst, ja cita fiziskā vai juridiskā persona uzņem, pavairo, saglabā vai publicē šo attēlu. Šādu iespēju var atteikt.

Lai gan Latvijas Republikas normatīvajos aktos tieši nav regulētas personas tiesības uz sava attēla izmantošanu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa 15.01.2009. spriedumā lietā "Reklos un Davourlis pret Grieķiju" noteikusi, ka personas tiesības uz sava attēla neaizskaramību ietilpst tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, kas regulētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pantā. Tādējādi tiesības uz sava attēla neaizskaramību Latvijas Republikā nodrošina Latvijas Republikas Satversmes 96.pants, kurā paredzētas ikvienas personas tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību.

Viens no pēdējā laika uzskatāmākajiem piemēriem šādai neatļautai personas attēla izmantošanai ir kāda lietotu apģērbu veikalu tīkla reklāmas kampaņa sieviešu žurnālos, kurā ietvertas fotogrāfijas ar vairākām Latvijā populārām personībām bez šo personu piekrišanas. Tādējādi personas, tām nezinot, kļuva par lietotu apģērbu reklāmas sejām. Šāda rīcība ne vien rada tiesību uz sava attēla izmantošanu aizskārumu, bet var kaitēt personu reputācijai, nodarot morālo kaitējumu. Lai risinātu šādu situāciju, personas ir tiesīgas prasīt pārtraukt sava attēla izmantošanu, kā arī pieprasīt atlīdzināt radušos morālo kaitējumu.

Tādējādi, pirms izmantot publicitātes vajadzībām, piemēram, reklāmas plakātos, bukletos vai mājaslapās, fotogrāfijas, kurās redzams cilvēks, ir nepieciešams pārliecināties, vai attēlos redzamās personas ir devušas piekrišanu sava attēla izmantošanai šim nolūkam.

Nepilngadīgo tiesības

Nereti komersanti, kas sniedz pakalpojumus bērniem, savās interneta vietnēs un sociālo tīklu kontos izvieto fotoattēlus, kuros it attēloti nepilngadīgie. Visbiežāk tas notiek, bērnu vecākiem pat nenojaušot, ka komersanta sniegtie pakalpojumi tiek reklamēti ar viņu bērnu palīdzību. Bieži šajā jomā "grēko" dažādu bērnu nometņu, ārpusskolas nodarbību organizatori, arī bērnu dārzi, skolas un to darbinieki. Gan Latvijas, gan ārvalstu praksē ir bijuši gadījumi, kad tiek uzņemti un publicēti attēli ar jaundzimušajiem, vecākiem izejot no dzemdību nama (piemēram, minētais spriedums lietā "Reklos un Davourlis pret Grieķiju").

Šajā gadījumā jāņem vērā Civillikuma 177.pantā noteiktais, ka līdz pilngadības sasniegšanai, t.i., 18 gadu vecumam, bērns ir vecāku aizgādībā un savas tiesības, tostarp uz personas datu aizsardzību, īsteno ar vecāku vai - vecāku neesamības gadījumā -  cita likumiskā pārstāvja starpniecību. Tādējādi gadījumos, kad attēlā redzamas nepilngadīgas personas, bērna attēlu izmantošana ir pieļaujama tikai ar likumiskā pārstāvja piekrišanu.

Uzraudzības iestādes un iespējamas sankcijas

Ja personas dati tiek apstrādāti, pārkāpjot Datu aizsardzības likuma prasības, personām ir tiesības vērties uzraugošajā iestādē - Datu valsts inspekcijā, kas var uzsākt pārbaudi un piemērot pārkāpējam Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7pantā paredzēto sodu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem 1400 līdz 11 400 EUR apmērā.

Secinājumi

Ja digitālu attēlu plānots izmantot komercdarbības vajadzībām, jāievēro šādi principi:

  • vispirms jāpārliecinās, vai šāda attēla izmantošana nepārkāpj tās autora tiesības;
  • ja attēlā redzami cilvēki, jāpārliecinās, vai netiek skartas viņu tiesības uz datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie attēlotās personas ar lūgumu sniegt piekrišanu sava attēla izmantošanai komercdarbības vajadzībām.