Sākot ar 01.07.2017., īstenojot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību atbilstoši jaunajam regulējumam, Maksātnespējas administrācija (MA) papildus esošajiem administratoru uzraudzības līdzekļiem veiks pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru prakses vietās vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā, lai pārliecinātos par maksātnespējas procesa norises atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no šī gada 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40% no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nospriedusi solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no 7 bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem, informē laikraksts "Diena", atsaucoties uz aģentūru LETA.

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti. To paredz Saeimā 22. jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi 8 Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus, kuru mērķis ir būtiski uzlabot Latvijas spēju apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tai skaitā nodrošināt efektīvus noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pasākumus, tādējādi būtiski uzlabojot šādu noziegumu izmeklēšanu, pierādīšanu un personu saukšanu pie atbildības.

Izvērtējot tiesu iekārtas attīstības pasākumus, Valsts kontrole secinājusi, ka kopumā plānotie pasākumi ir īstenoti, tomēr vēl nevar apgalvot, ka ir novērsti visi tiesvedības procesu kavējošie apstākļi. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs. Tāpat tiesas nolēmumu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, jo atcelto lēmumu skaits saglabājas augsts – vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts. Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016.gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50%, sasniedzot 51 milj. eiro.

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, lai precizētu tiesisko regulējumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, cita starpā rosinot paredzēt brīvprātīgu iespēju norādīt informāciju par privātu testamentu portālā Latvija.lv.

Valdība atbalsta grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības.

Latvijai nav šķēršļu patiesā labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju padarīt pieejamu sabiedrībai, kas varētu veicināt patiesā labuma guvēja identificēšanas un atklāšanas efektivitāti, secinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) pēc veiktās juridiskās izpētes, tajā skaitā starptautisko tiesību avotu un ārvalstu prakses analīzes.

11.05.2017. Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt 4 apsardzes pakalpojumu sniedzējus – SIA "Bruks", SIA RK "Nivios-LTD", SIA "Puma" un SIA "Lat Jur Fin" – par ilgstošas un sistemātiskas aizliegtas vienošanās īstenošanu publiskajos iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 78 544 EUR apmērā.

Saeima ceturtdien, 15.06.2017., galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Ar grozījumiem precizēts, ka šā likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.

18.05.2017. pēc likumprojekta otrreizējās caurlūkošanas Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Likums), ar kuriem paredzēts atvieglot lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, t.sk., ieviešot turpmāk aplūkotās būtiskākās izmaiņas.

Ņemot vērā, ka 2021.gadā spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK), Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), pārskatot un precizējot esošos administratīvos sodus par patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem.

Pēc Tieslietu ministrijas īstenotās šķīrējtiesu reformas, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, ar kuru noteiks jaunu regulējumu dzīvojamo telpu īres tirgū. Plānots, ka ar jauno regulējumu tiks sekmēta kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveide un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvāts jauns risinājums līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.