Tiesu teritoriālā reforma tiek īstenota, lai risinātu ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā, piemēram, nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs tiesvedības ilgums viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā vai neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.

12.janvārī Eiropas komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sadzīves elektronikai, kas Latvijā jau ir spēkā ar š.g. 1.janvāri, - liecina ZAB "Sorainen" informācija. Nav sagaidāms, ka EP varētu lemt pretēji šai EK rekomendācijai. Tādējādi Latvijas parlamentam pēc iespējas drīz nāksies koriģēt jaunās likuma normas. Neskatoties uz to, ka rēķini jau izrakstīti pēc jaunajām likuma normām, kas tagad ir prettiesiskas, nodokļu maksātāji no šīs pretrunas nedrīkst ciest. Cietīs attiecīgās nozares godīgais bizness, jo tajā darbojošos PVN izkrāpējus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu policijai nāksies turpināt tvarstīt pa vienam.

4.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums), ar kuriem pilnveidots regulējums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām atsevišķos gadījumos atslēgt domēna vārdu.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības Likumā”, kas tapis ciešā sadarbībā ar būvniecības procesa dalībniekiem.

4.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums), ar kuriem precizēta struktūrvienības definīcija, kā arī noteikti papildu pienākumi informācijas atklāšanā digitālo pakalpojumu sniedzējiem.

4.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (Noteikumi), paredzot būtiskas izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanā pakalpojumiem. Tāpat plānots noteikt pašizmaksas kalkulācijas prasības un precizēt inventarizācijas noteikumus.

4.janvāra Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām. Reizi 2 gados līgumcenu robežvērtības pārskata Eiropas Komisija, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām.

Atbilstoši nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām no 01.01.2018. ir konceptuāli jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtība. Turpmāk UIN likme būs 20%, un tā būs jāmaksā tikai no peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs, vai arī izlietota mērķiem, kas nav tieši saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību, savukārt reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots.

Nodokļu reformas ietvaros no 01.01.2018. stājas spēkā vairākas izmaiņas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Viena no tām saistīta ar ienākumu no kapitāla pieauguma deklarēšanu un nodokļa samaksu. Nākamgad mainās nodokļa likme un deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš. Ja darījumi ar kapitāla aktīviem būs uzsākti, bet nebūs pabeigti līdz 31.12.2017., ienākumam no kapitāla pieauguma saglabāsies līdzšinējā nodokļa likme 15% apmērā.

19.12.2017. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem" (MK noteikumi Nr.786), kuros paredzēta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme obligāti sociāli apdrošināmajām personām un personām, kas valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās brīvprātīgi, kā arī likmes sadalījums pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2018.gadā.

Ar šo gadu kopā spēkā stājas 173 jauni tiesību akti. Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju par tās kompetencē esošajiem tiesību aktiem, kas stājas spēkā 01.01.2018. vai 2018. gada sākumā.

22.12.2017. Satversmes tiesas pieņemtais spriedums apliecina, ka tikai Konkurences padome ir tiesīga lemt par naudas soda apmēriem konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Tas nozīmē, ka arī turpmāk tiesas varēs lemt tikai par pieteikuma noraidīšanu un iestādes lēmuma atcelšanu vai atcelšanu daļā un nevarēs mainīt Konkurences padomes noteiktā soda apmēru pēc saviem ieskatiem.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.12.2017. apturēja tiesvedību lietā saistībā ar pašvaldības aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tiesvedība lietā apturēta līdz attiecīga Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ir izstrādājusi elektronisko pakalpojumu (e-pakalpojums), kas nodrošina, ka nekustamā īpašuma īpašnieks uz elektroniskā pasta adresi saņem paziņojumu par zemesgrāmatu nodaļā iesniegtu nostiprinājuma lūgumu. Pakalpojums izstrādāts, lai pilnveidotu pieejamos zemesgrāmatas e-pakalpojumus un palielinātu nekustamā īpašuma īpašnieku informētību par zemesgrāmatu nodaļā iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem.

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi. To secinājusi Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.