No 05.03.2018. uzņēmumiem, kuri izmanto muitas pakalpojumus, jāņem vērā dažas izmaiņas, ko noteikusi Eiropas Komisija, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Pagājušajā gadā būtiski ir pieaudzis nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits, sasniedzot 1798 pieteikumus. Kopumā vērojams pieaugums pieteiktajām preču zīmēm gan nacionālajā, gan arī starptautiskajā procedūrā, liecina Patentu valdes sniegtā informācija.

1.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Valsts zemes dienestā (VZD) un rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā vairs nebūs nepieciešams iesniegt vienus un tos pašus dokumentus, paredzēts izmaiņās likumos, ko 27.februārī 1.lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība”, kas izstrādāi, lai nodrošinātu, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuru licencēšanu veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasībām.

Lietu izskatīšanas pozitīvais koeficients un respektējama judikatūra ir Augstākās tiesas (AT) aizvadītā gada atzīstami rezultāti – pēc departamentu priekšsēdētāju un citu struktūrvienību vadītāju ziņojumu uzklausīšanas gada atskaites plēnumā rezumēja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

15.janvārī stājās spēkā 14.12.2017. Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šī likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem stāsies spēkā š.g. 1.martā.

Lai nodrošinātu darba tirgus un ekonomikas attīstību, Ministru kabinets (MK) 20.02.2018. apstiprināja MK noteikumu projektu "Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki", piemērojot atvieglotus nosacījumus darba atļauju noformēšanai, ja darbam Latvijas Republikā šajās profesijās tiek uzaicināti trešo valstu pilsoņi.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 20.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu. Likuma grozījumi paredz zvērināta notāra vai bāriņtiesas tiešu iesaisti nostiprinājuma lūgumu iesniegšanā.

Apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Lai veicinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4.iedaļā “Datu aizsardzības speciālists” noteikto prasību piemērošanu Latvijā, kā arī sabiedrības izpratni par personas datu aizsardzības speciālistu pienākumiem un tiesībām, Datu valsts inspekcija izstrādāja informatīvu materiālu pārziņiem par amata aprakstā iekļaujamo informāciju, ieceļot personas datu aizsardzības speciālistu.

Šī gada 8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jauns likumprojekts "Komercnoslēpuma likums", kura mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā, īpaši pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas.

12.02.2018. spēkā stājas grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas būtiski palielina Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras gaitā, samazinot šajos jautājumos izpildvaras un likumdevēja ietekmi. Tāpat paplašināta Augstākās tiesas departamentu loma, lemjot par tiesnešu augstāko karjeras posmu – kasācijas instanci, kā arī paplašināta Diciplinārtiesas kompetence, informē Augstākā tiesa.

2017.gadā, mainoties normatīvajam regulējumam un Maksātnespējas administrācijas (MNA) funkcijām, ievērojami uzlabota maksātnespējas procesu uzraudzība – tā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē informēja MNA direktore Inese Šteina, iepazīstinot ar ziņojumu par MNA 2017.gadā paveikto.

Teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi pēdējo 5 līdz 10 gadu laikā ir izmantojis kādu no banku vai nebanku finanšu iestāžu piedāvātajiem aizdevumiem, lai ilgākā laika posmā nomaksātu pirkumu, ko pilnā apmērā apmaksāt ar 1 reizi nav bijis pa kabatai. Aizdevums mūsdienās nav reta parādība. Patiesībā tas ir viens no populārākajiem veidiem, kā finansēt apjomīgus projektus, pirkumus vai pakalpojumus. Ja esat izlēmis par labu aizdevumam un jums ir vairākas izvēles iespējas, izpētīt, kura no tām būs jums vispiemērotākā un arī gala rezultātā vislētākā, var būt sarežģīts process. Jums būs jāapsver daudz un dažādi faktori un izpētē jāiekļauj neskaitāmu Latvijas aizdevēju piedāvājumi. Nemaz neminēsim personīgā laika daudzumu, kas šādam pētījumam būs jāvelta. Vai tiešām nevarētu būt kāds vienkāršāks variants?