Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jauns likumprojekts – "Preču zīmju likums", kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.
Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Preču zīmju direktīva).
Šobrīd Latvijā regulējums par tiesiskajām attiecībām preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā ir ietverts likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ņemot vērā to, ka kopš likuma pieņemšanas ir pagājuši 20 gadi un ir notikušas būtiskas izmaiņas preču zīmju tiesiskā regulējuma jomā, kā arī līdz ar Preču zīmju direktīvas pārņemšanu būtu nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus esošajā regulējumā, tika izstrādāts jauns likumprojekts, norādīts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts nosaka:
- preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi, paredz gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, tostarp t.s. absolūtos un relatīvos pamatus, plaši pazīstamu preču zīmju un preču zīmju ar reputāciju aizsardzību, kā arī citus ierobežojumus reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu;
- subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādus apzīmējumus, kas ir sajaucami līdzīgi tā preču zīmei;
- izņēmuma tiesības attiecībā uz tranzīta precēm, kas ir jauna norma, salīdzinot ar esošo regulējumu. Minētā norma paredz reģistrētas preču zīmes īpašniekam tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās ir paredzētas tranzītam, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesības aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī;
- noteikumus attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas procedūru, tostarp gan uz pieteikuma iesniegšanu un saturu, pieteikuma datumu, preču zīmes prioritātes tiesībām, preču zīmes ekspertīzi, pieteikuma atsaukšanu, ierobežošanu vai grozīšanu un sadalīšanu, preču zīmes reģistrāciju Preču zīmju reģistrā un publikāciju Patentu valdes oficiālajā izdevumā, apelācijas par Patentu valdes lēmumu un iebilduma pret preču zīmes reģistrāciju iesniegumu iesniegšanas procedūrām un citām prasībām attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju, lietvedību un termiņiem;
- civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu;
- kolektīvo zīmju regulējums, aptverot gan nosacījumus kolektīvās zīmes reģistrācijai, gan izmantošanai, gan kolektīvās zīmes pārkāpuma gadījumiem.
Tāpat likumprojektā ir ietverta kārtība, kādā tiek veikta preču zīmju starptautiskā reģistrācija, tostarp kādā veidā starptautiskā reģistrācija tiek attiecināta uz Latviju, kā arī ietverti citi noteikumi preču zīmju aizsardzībai un izmantošanai.
Līdz ar likumprojektu būtu izstrādājami arī grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, kā arī tiks izstrādāti vai pārstrādāti astoņi Ministru kabineta noteikumi, paredzot preču zīmju reģistrācijas veidus, preču zīmes reģistrācijas apliecības paraugu, īpašumtiesību pāreju un reģistrēšanu Patentu valdē, ziņas par licences līgumiem, kolektīvās zīmes lietošanu, sertifikācijas zīmes lietošanu, preču zīmes starptautisko reģistrāciju, lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
