Ministru kabinets 14.novembrī apstiprinājis Valsts pārvaldes reformu plānu ar mērķi virzīties mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi, kas strādā visas sabiedrības labā. Lai to panāktu, valsts pārvaldē ieviesīs uz efektivitāti, ekonomiju un inovatīvu pieeju balstītus risinājumus, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.
Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 paredz 3 gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plānā ietvertie desmit reformu virzieni ir rīki mūsdienīgas valsts pārvaldes izveidei.
"Es augsti vērtēju to, ka valsts pārvaldē jau šobrīd strādā profesionāļi, kuri ar savām zināšanām un prasmēm ik dienas neatlaidīgi strādā iedzīvotāju labā. Viņi būs mums ļoti nepieciešami arī turpmāk. Tādēļ mēs rūpēsimies, lai ikviens, kas vēlas, varētu attīstīt savas spējas, un būtu motivēts turpināt strādāt valsts pārvaldē,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Vienlaikus J.Citskovskis akcentē, ka “mums visiem ir vēl jāmācās, sevi jāpilnveido un jākļūst drosmīgākiem, lai spētu reaģēt uz pārmaiņām pasaulē un varētu darba tirgū konkurēt ar privāto sektoru par ierobežotiem cilvēkresursiem. Ir pienācis laiks ar darbiem apliecināt sabiedrībai, ka mēs varam strādāt efektīvāk, lietderīgāk un ekonomiskāk. Es zinu, ka kopā mēs to spējam!”
Tuvāko 3 gadu laikā valsts pārvaldei ir jāīsteno “nulles birokrātijas” principi – jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas un jāvirzās uz mazas un analītiskas valsts pārvaldes modeli. Turpmākā valsts pārvaldes regulējuma politika ir jāizstrādā tāda, kas izskauž liekus procesus un regulējumus, samazina iekšējo un ārējo administratīvo slogu un izmaksas.
No 2018. līdz 2020.gadam par 6% plānots samazināt nodarbināto amata slodžu skaitu valsts pārvaldē, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk to nepārsniegtu. Ņemot vērā valdības izvirzītās prioritātes, samazinājums neattieksies uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskajā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās, terminētajām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.
Tāpat ar reformu plānots pakāpeniski ieviest darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celt atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas līdzīgiem amatiem privātajā sektorā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti. Nepieciešams strādāt arī pie lētākas un profesionālākas pakalpojumu sniegšanas un veikt mazo un ļoti mazo iestāžu darbības revīziju, lai nodrošinātu visefektīvāko institucionālās pārvaldības modeli.
Lai Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautu valsts pārvaldei atbilstošākos risinājumus, Valsts kanceleja dažādos inovatīvos sarunu formātos plaši iesaistīja gan valsts pārvaldes institūcijas, gan sadarbības partnerus, gan sabiedrību kopumā. Piemēram, augsta līmeņa ekspertu ideju hakatonā inovatīvu priekšlikumu attīstīšanai, diskusijā “Ko (ne)var valsts pārvalde?” un citos pasākumos.
Valsts kanceleja aicina ikvienu, kas vēlas, arī turpmāk iesaistīties valsts pārvaldes reformu pasākumu tālākā izstrādē un ieviešanā, lai pārmaiņas valsts pārvaldē būtu jēgpilnas un kvalitatīvas.
