Krasi palielinot medikamentu tirgotāju skaitu, kuri ir tiesīgi veikt importa/eksporta procedūras, pieaug riski saistībā ar viltotu zāļu ieplūšanu tirgū.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka, krasi palielinot to komersantu skaitu, kuriem ir atļauts importēt zāles no ārvalstīm, tiek radīti lieli riski saistībā ar zāļu viltojumiem un draudi pacientiem. To apliecina ne tikai nupat atklātais gadījums saistībā ar Astra Pharma , bet arī skandalozā "Herceptin lieta”, ko izmeklēja visā Eiropā un kurā zagtu un viltotu medikamentu tirgošanā bija iesaistītas arī divas firmas no Latvijas.
Gadījums ar Astra Pharma diemžēl nav vienīgais − Latvijas vārds Eiropā minēts kādā visai skandalozā zāļu zādzības un zāļu viltošanas gadījumā jeb tā saucamajā "Herceptin lietā” (The Herceptin case), kurā zagtu un viltotu zāļu tirdzniecībā bija iesaistītas arī divas Latvijā reģistrētas firmas.
Minētajā gadījumā no vairākām Itālijas slimnīcām tika zagtas krūts un kuņģa vēža ārstēšanai paredzētas un tikai hospitalizētajiem slimniekiem pieejamas zāles, ko vēlāk pārpakoja un ar viltotiem pavaddokumentiem iepludināja citu Eiropas valstu tirdzniecības ķēdēs. Nelegāli tirgotāji no Kipras, Ungārijas, Latvijas, Slovēnijas, Slovākijas un Grieķijas pārdeva zāļu partijas no valsts uz valsti, līdz beidzot zagtās un viltotās zāles nonāca pie legāliem tirgotājiem Maltā un Itālijā, kur šādā veidā tās jau bija “atmazgātas”. Pirmie signāli par viltotajām vēža zālēm pienāca no Vācijas, pēc tam no Somijas un Apvienotās Karalistes, kur tika ziņots par to, ka zālēs, iespējams, nav aktīvās vielas un ir bojāti iepakojumi. Plašā starptautiskā izmeklēšanā tika atklāts, ka nelegāli tiek pārvadāti un pārdoti arī citi medikamenti un ka Eiropā darbojas ievērojams skaits neautorizētu zāļu tirgotāju. „ Herceptin lietā” sava loma ir arī paralēlajiem importētājiem. Izmeklēšanas ietvaros 2014. un 2015. gadā Itālijas zāļu aģentūra (AIFA) aktīvi sadarbojās ar Eiropas zāļu aģentūru (EMA) un citu dalībvalstu institūcijām, sniedzot savu ieguldījumu policijas izmeklēšanas procesā.
Eiropas zāļu aģentūra publiski aicinājusi visus ražotājus un mediķus pievērst īpašu uzmanību konkrēto minēto diagnožu zāļu ( Herceptin , Alimta , Remicade ) apritei un ziņot atbildīgajām institūcijām par aizdomām par viltojumiem.
"Šie gadījumi norāda uz to, cik rūpīgai ir jābūt zāļu aprites uzraudzībai ikvienā dalībvalstī. Mūs jau šobrīd uztrauc kritiski zemā Latvijas institūciju zāļu aprites kontroles jauda – situācija saasināsies, ja radikāli pieaugs to firmu skaits, kas drīkst piedalīties zāļu tirgošanā, kā to piedāvā LR Veselības ministrija,” uzsver Imants Sinka, SIFFA valdes priekšsēdētājs.
"Latvijā līdz šim zāļu importu un eksportu ir drīkstējušas veikt zāļu lieltirgotavas, taču LR Veselības ministrija vēlas piešķirt tiesības importēt un eksportēt zāles arī aptiekām, kas ir pretrunā Farmācijas likumam. Tas nozīmē, ka zāļu tirgotāju, kuri veic zāļu importu un eksportu, skaits pieaugs vairāk nekā desmit reizes – no šobrīd apmēram 70 vairumtirgotājiem līdz, iespējams, pat 800 komersantiem, proti, vairumtirgotājiem un aptiekām kopā. Tas padarīs zāļu aprites kontroli par faktiski neeksistējošu,” situāciju vērtē Egils Jurševics, LPMA valdes priekšsēdētājs.
Paralēlais imports un eksports tādējādi var kļūt par vienu no riska faktoriem pacientiem Latvijā. "Herceptin lieta” parāda, ka negodīgi Eiropas zāļu lieltirgotāji ir izveidojuši pietiekami sarežģītas shēmas viltotu un nelicencētu zāļu iepludināšanai legālajā zāļu tirgū. Piemēram, lieltirgotavu īpašnieki sev izveido satelītfirmas, no kurām viena iepērk jeb importē medikamentus, otra tos pārpako, trešā eksportē u.tml. Vērā būtu jāņem arī fakts, ka Eiropas valstu zāļu apriti kontrolējošās institūcijas nevarēja atklāt šīs shēmas, kamēr izmeklēšanā neiesaistījās institūcijas, kas nodarbojas ar izmeklēšanas darbībām − policija u.c.
