29.12.2015. Satversmes tiesas 2.kolēģija ierosināja lietu "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, 92.pantam un 105.pantam".

Apstrīdētās normas

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60.pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 61.pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa.

Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 62.pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms VID lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.

Augstāka juridiska spēka normas

Satversmes 91.panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā."

Satversmes 92.pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību."

Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Lietas fakti

Pieteikumu Satversmes tiesā ir iesnieguši 20 Saeimas deputāti. Saeimas deputāti uzskata, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Satversmes 105.panta tvērumā ietilpstot arī tiesības veikt komercdarbību juridisku personu formā, proti, tādas sabiedrības formā, kura par uzņemtajām saistībām atbild tikai ar savu mantu (nevis ar sabiedrībā iesaistīto fizisko personu mantu). Mantiskās atbildības nošķiršana esot uzskatāma par obligātu juridiskās personas īpašību. Savukārt saskaņā ar apstrīdētajām normām par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem noteiktos gadījumos atbildot nevis pati juridiskā persona, bet gan tās valdes locekļi.

Tāpat apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam, jo tās pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādā situācijā: juridisko personu valdes locekļiem, no vienas puses, un citām personām, kurām ir tiesības pieņemt juridisku personu ietekmējošos lēmumus vai uzņemties saistības juridiskas personas vārdā, no otras puses. Turklāt apstrīdētās normas pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret juridiskās personas kreditoriem. Vienlīdzības principam neatbilstot arī apstrīdētajās normās paredzētā vienādā attieksme pret personām, kas atrodas atšķirīgās situācijās, piemēram, kapitālsabiedrību pārstāvjiem, no vienas puses, un personālsabiedrību pārstāvjiem, no otras puses.

Visbeidzot, pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas neatbilst arī Satversmes 92.pantam, jo tās paredzot valdes locekļa vainas prezumpciju par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem un valdes locekļa pienākumu pierādīt savu nevainīgumu. Tādā veidā tiekot nesamērīgi ierobežots nevainīguma prezumpcijas princips, kas ir attiecināms arī uz administratīvā procesa kārtībā izskatāmajām lietām par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no juridiskās personas valdes locekļiem.

Tiesas procedūra

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 29.02.2016. iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 29.05.2016. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.