Latvijas uzņēmēji aicināti sniegt ieteikumus Eiropas savienības (ES) Vienotā tirgus pilnveidošanai, informē Ekonomikas ministrija (EM).
ES ekonomiskās izaugsmes veiksmes pamatā ir ES Vienotais tirgus. ES dalībvalstis spējušas vienoties un radīt vienotu regulējumu, kas ļāvis uzlabot gan komersantu konkurētspēju, gan ES konkurētspēju pasaules tirgū. Starp pasaules importētājiem un eksportētājiem ES ierindojas 2.pozīcijā, eksportējot vairāk nekā importējot, tādējādi noturot pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.
Lai nodrošinātu ES konkurētspēju arī turpmāk, ES institūcijas regulāri veic normatīvā regulējuma pilnveidošanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi gan atsevišķās ES dalībvalstīs, gan ES kopumā.
Eiropas Komisija (EK) izveidojusi Normatīvās atbilstības un izpildes programmas platformu, aicinot ikvienu uzņēmēju, nozaru asociācijas un citas nevalstiskās organizācijas paust viedokli un ieteikumus ES regulējuma pilnveidošanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ES regulējuma nepilnvērtību novēršanai. Saņemtie ieteikumi tiek izskatīti augsta līmeņa darba grupā, kuru vada EK pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermans. Latviju darba grupā pārstāv EM.
2015.gada maijā, pieņemot Labāka regulējuma programmu, Franss Timmermans uzsvēra, ka labāks regulējums ir viena no ES galvenajām prioritātēm, tāpēc EK apņēmusies mainīt gan to, ko ES dara, gan to, kā ES to dara. EK apņēmusies reaģēt uz katru saņemto ieteikumu, plānotās rīcības rezultātus atspoguļojot EK 2017.gada darba programmā. Šobrīd EK ir publicējusi 16 atzinumus par Normatīvās atbilstības un izpildes programmas platformā saņemtajiem ieteikumiem.
ES ir Latvijas uzņēmēju galvenais eksporta tirgus - 74% no kopējā eksporta apjoma. Latvijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij ir iespēja aktīvi iesaistīties visos ES līmeņa procesos, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību un izaugsmi.
ES Vienotā tirgus regulējums būtiski ietekmē arī Latvijas uzņēmējdarbības vidi, tāpēc EM aicina Latvijas uzņēmējus un to pārstāvošās organizācijas, kā arī nozaru ministrijas un pašvaldības iesaistīties ES līmeņa regulējuma pārskatīšanā, sniedzot ieteikumus uzlabojumiem tādās jomās kā konkurence, patērētāju tiesību aizsardzība, iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība, lauksaimniecība un lauku attīstība, komunikāciju tīkli, vide, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgus savienība, nodokļu politika un muitas savienība, reģionālā politika, mobilitāte un transports, nodarbinātība un sociālās lietas, ķīmisko vielu aprite, tieslietas, statistika, veselība un pārtikas nekaitīgums.
