Valdība sēdē otrdien atbalstīja grozījumus, kas paredz iespēju Konkurences padomei (KP) atsevišķos gadījumos komersantam piemērot mazāku sodu par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu.
Šogad stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas paredz, ka par noteiktu pārkāpumu izdarīšanu piemērotie naudas sodi tiek aprēķināti no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma. Naudas sods, ņemot vērā pārkāpuma smaguma pakāpi, tiek noteikts par aizliegtu negodīgu mazumtirdzniecības praksi. Naudas sods tiek noteikts arī atkarībā no pārkāpuma ilguma, piemēram, nepārsniedz gadu, ilgst vairāk nekā gadu vai ilgst vairāk nekā piecus gadus.
Valdības atbalstītajos noteikumos paredzētas KP tiesības samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja mazumtirgotāja neto apgrozījums mazumtirdzniecībā ir mazāks nekā tā kopējais neto apgrozījums pēdējā pārskata gadā, kā arī ņemot vērā mazumtirgotāja apgrozījumu, kas tieši vai netieši gūts no pārkāpumā iesaistītajām precēm vai pakalpojumiem.
Vienlaikus KP par pārkāpumu, ja tas izdarīts pirmo reizi, būs tiesīga piemērot mazumtirgotājam naudas sodu līdz 0,05% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā.
Turklāt, lai, piemērojot naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, novērstu atšķirīgu attieksmi pret Latvijas tirgus dalībniekiem salīdzinājumā ar komercsabiedrībām, kurās izšķiroša ietekme ir ārvalstu komersantiem, un ārvalstu komersantu filiālēm, no noteikumiem tiks svītrots punkts, kas paredz, ka Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai, kurā izšķiroša ietekme ir ārvalsts komersantam vai ārvalsts komersanta filiālei, naudas sodu aprēķina no attiecīgās komercsabiedrības vai filiāles pēdējā noslēgtā pārskata gada neto apgrozījuma, nevis tiek ņemts vērā kopējais tirgus dalībnieka apgrozījums.
Jau vēstīts, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas ir izstrādāts, lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā un tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Tostarp, regulējums nosaka, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.
Likumā arī paredzēts, ka turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nevar likt maksāt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā. Tāpat mazumtirgotājs nevar likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu pret pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu. Tāpat likums aizliedz kompensēt mazumtirgotāja izmaksas, kas saistītas ar mazumtirgotāja loģistikas pakalpojumu izmaksām, izņemot gadījumus, kad mazumtirgotājs ar piegādātāju būs noslēguši rakstveida vienošanos par preču izplatīšanu.
